Bulgāri

Bulgāri
Българи
	Bulgāri pasaulē
Visi iedzīvotāji
	9–10 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
	Bulgārija (6 miljoni) ; Turcija (350–600 tūkstoši) ; Vācija (310 tūkstoši) ; Ukraina (200–500 tūkstoši) ;
Valodas
	bulgāru valoda
Reliģijas
	kristietība (pareizticība), minoritāte — islāms
Radnieciskas etniskas grupas
	maķedonieši un citi dienvidslāvi
Etnogrāfiskās grupas
	pomaki

Bulgāri (bulgāru: българи) ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni. Bulgāru valoda pieder pie dienvidslāvu valodu grupas.

Izcelsme un valoda

Vieni no mūsdienu bulgāru priekštečiem, no kuriem veidojies nācijas etnonīms, bija tjurku valodā runājošu cilšu grupa, saukti par protobulgāriem, kas līdz 7. gadsimtam apdzīvoja Azovas jūras piekrasti un apkārtējās stepes. Kagana Kubrata valdīšanas laikā 632. gadā protobulgāri atbrīvojās no avāru pakļautības un nodibināja konfederāciju Onogurijas kaganātu,^[1] ko bizantieši vēlāk dēvēja par Seno Lielo Bulgāriju (grieķu: Παλαιά Μεγάλη Βουλγαρία). Galvenā Onogurijas pilsēta bija grieķu nodibinātā Fanagorija (Φαναγόρεια) Kerčas jūras šauruma austrumu pusē. Pēc Kubrata nāves 665. gadā hazāri sagrāva šo cilšu konfederāciju. Dažādas protobulgāru ciltis viņa dēlu vadībā bēga dažādos virzienos. Kotrags nodibināja Volgas Bulgāriju mūsdienu Kazaņas apvidū, bet Alceks devās uz Itāliju. Kubers un Asparuhs ielauzās Bizantijas teritorijā, pēc uzvaras 680. gada Ongalas kaujā aizņemot teritoriju uz dienvidiem no Donavas, kurā lielā skaitā jau dzīvoja agrāk ieceļojušas slāvu ciltis un pamatiedzīvotāju trāķiešu atliekas. Bizantijas imperators 681. gadā bija spiests atzīt bulgāru valsti, ko vēsturnieki dēvē par Pirmo Bulgāru caristi (bulgāru: Първo българско царство, 681—1018). Tās valdījumi ziemeļos 10. gadsimtā sniedzās līdz pečeņegu zemēm mūsdienu Ukrainas teritorijā.

Pakāpeniski protobulgāru iekarotājus un viņu valodu asimilēja vietējās slāvu ciltis. Lielā mērā pateicoties Bizantijas misionāru Kirila un Metodija darbībai, bulgāru cars Boriss I un viņa padotie 864. gadā pieņēma kristīgo ticību. Modificējot grieķu alfabētu, viņi lika arī pamatus mūsdienu kirilicas alfabētam, kas ir mūsdienu bulgāru, serbu, horvātu un krievu rakstības pamatā. Bulgāru kultūra iespaidoja arī Kijivas Krievzemes kultūru, reliģiju un rakstību. Bulgāru hanus Bizantijas rakstiskajos avotos dēvēja par cariem, ko vēlāk krievi attiecināja arī uz mongoļu un tatāru Zelta Ordas haniem.

Bulgāru mazākumtautība Latvijā (1897—2011)

Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība pēc tautas skaitīšanu datiem
Tautība	1897	1920	1925	1930	1935	1959	1970	1979	1989	2000	2011
kopējais iedzīvotāju skaits	1 929 387	1 596 131	1 844 805	1 900 045	1 950 502	2 093 458	2 364 127	2 502 816	2 666 567	2 377 383	2 070 371
bulgāri	17	nez.	7	6	9	85	191	231	420	386	367

Atsauces

↑ Zimonyi Istvan: "History of the Turkic speaking peoples in Europe before the Ottomans". (Uppsala University: Institute of Linguistics and Philology)

Ārējās saites

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

[1] Zimonyi Istvan: "History of the Turkic speaking peoples in Europe before the Ottomans". (Uppsala University: Institute of Linguistics and Philology)

[1]