Eduards Artemjevs

Eduards Artemjevs; Эдуард Артемьев
Personīgā informācija
Dzimis	1937. gada 30. novembrī ; Novosibirska, Krievijas PFSR, PSRS
Miris	2022. gada 29. decembrī (85 gadi); Maskava, Krievija
Pilsonība	Krievijas
Tautība	krievs
Profesionālā informācija
Žanrs	elektroniskā mūzika; mūzika kinofilmām
	Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts

Eduards Artemjevs (krievu: Эдуард Николаевич Артемьев; dzimis 1937. gada 30. novembrī, miris 2022. gada 29. decembrī) bija padomju un krievu komponists, elektroniskās mūzikas un filmu skaņu celiņu autors, Krievijas Federācijas Tautas skatuves mākslinieks.^[1] Ārpus Krievijas galvenokārt pazīstams ar skaņu celiņiem filmām, piemēram, "Solāris", "Sibiriāde", "Stalkers" un "Saules nogurdinātie".

Biogrāfija

E. Artemjevs dzimis Novosibirskā, sākotnējo izglītību apguvis Maskavas kora skolā. Studējis Maskavas Konservatorijā pie Jurija Šaporina, studijas beidzis 1960. gadā. Viņa interese par elektronisko mūziku un sintezatoriem sākās pēc konservatorijas beigšanas, kad elektroniskā mūzika vēl tikai sāka attīstīties. Savu pirmo kompozīciju viņš uzrakstīja 1967. gadā, izmantojot vienu no pirmajiem sintezatoriem — ANS sintezatoru, ko izstrādājis padomju inženieris Jevgeņijs Murzins. Viņš bija viens no pirmajiem elektroniskās mūzikas komponistiem.

1970. gados viņu pazīstamu padarīja sadarbība ar kinorežisoru Andreju Tarkovski. Artemjevs ir sarakstījis mūziku Tarkovska filmām "Solāris", "Spogulis" un "Stalkers". Vēlāk viņš rakstīja mūziku arī Andreja Končalovska un Ņikitas Mihalkova filmām, kā arī daudzām citām Krievijas un PSRS republikās uzņemtajām filmām. Viņa mūzika un filmu skaņu celiņi ir saņēmuši dažādus apbalvojumus.

Bez elektroniskās mūzikas rakstījis arī mūziku operām un simfoniskajam orķestrim, soloinstrumentiem, klavierkompozīcijas. Eduards Artemjevs ir sarakstījis arī dažus vokāli-instrumentālos skaņdarbus, pazīstamākais no tiem ir dziesma Deltaplāns, ko izpilda Valērijs Ļeontjevs.^[2] E. Artemjevs ir Krievijas Komponistu savienības un Krievijas Kinematogrāfistu savienības biedrs. 1999. gadā viņam piešķirts Krievijas nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums.

Artemjevs miris 2022. gada 29. decembrī, 85 gadu vecumā.^[3]

Atsauces

↑ Большая Российская энциклопедия: В 30 т. / Председатель науч.-ред. совета Ю. С. Осипов. Отв. ред С. Л. Кравец. Т. 2. Анкилоз — Банка. — М.: Большая Российская энциклопедия, 2005. — 766 с.: ил.: карт.
↑ Эдуард Николаевич Артемьев.
↑ «Умер композитор Эдуард Артемьев». mel.fm. 2022. gada 29. decembris. Skatīts: 2022. gada 29. decembris.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eduards Artemjevs.

Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
«Картины-настроения» Arhivēts 2016. gada 5. jūnijā, Wayback Machine vietnē. — официальный сайт Эдуарда Артемьева
Solaris Room Arhivēts 2016. gada 5. jūnijā, Wayback Machine vietnē. — всё об Эдуарде Артемьеве

IMDb profils (angliski)

Šī mūziķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[bre2-1] Большая Российская энциклопедия: В 30 т. / Председатель науч.-ред. совета Ю. С. Осипов. Отв. ред С. Л. Кравец. Т. 2. Анкилоз — Банка. — М.: Большая Российская энциклопедия, 2005. — 766 с.: ил.: карт.

[peoples-2] Эдуард Николаевич Артемьев.

[3] «Умер композитор Эдуард Артемьев». mel.fm. 2022. gada 29. decembris. Skatīts: 2022. gada 29. decembris.

[1]

[2]

[3]