Estonia (prāmis)
| Estonia | |
|---|---|
 MS Estonia modelis | |
| Vispārīgā informācija | |
| Kuģa tips | kruīza prāmis |
| Īpašnieks | Estline |
| Pieraksta osta |
Tallina,  Igaunija |
| Līnija | Tallina - Stokholma |
| Pirmais brauciens | 1980. gads |
| Statuss | nogrimis 1994. gada 28. septembrī |
| Tehniskā informācija | |
| Tonnāža | 15,566 GRT |
| Mezgli | 21,0 |
| Garums | 157,02 m |
| Platums | 24,21 m |
| Iegrime | 5,55 m |
| Pasažieri | 2000 cilvēki |
| Gultas vietas | 1190 |
Koordinātas: 59°23′N 21°40′E / 59.383°N 21.667°E
Estonia, iepriekš Viking Sally (1980—1990), Silja Star (1990—1991) un Wasa King (1991—1993), bija kruīza prāmis, kas būvēts 1979. un 1980. gadā kuģu būvētavā Meyer Werft Rietumvācijas pilsētā Papenburgā. 1994. gada 28. septembrī prāmis nogrima vētrā Baltijas jūrā un bojā gāja 852 cilvēki, no tiem — 17 Latvijas valstspiederīgie.[1] Tas bija viens no 20. gadsimta lielākajām kuģniecības negadījumiem.[2][3]
No 1980. līdz 1990. gadam prāmis piederēja uzņēmumam Viking line ar nosaukumu Viking Sally. 1990. gadā tas piederēja Silja line ar nosaukumu Silja Star (kursēja maršrutā Stokholma — Mariehamna — Turku). No 1990. līdz 1993. gadam Silja line prāmi pārdeva un to nopirka Wasa line. 1993. gadā prāmis nonāca Estline īpašumā ar jauno nosaukumu Estonia.
Katastrofas izpēte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1997. gadā Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija secināja, ka prāmis Estonia nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Pēc oficiālās versijas, stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, kas to nogremdēja.[4]
2020. gadā pēc iegūtiem jauniem kuģa vraka kadriem, kuros pamanāms liels caurums sānā, kas vēlāk veidoja pamatu Discovery Channel dokumentālajai filmai, atjaunoja spekulācijas par katastrofas cēloņiem un cauruma rašanos. Pēc šī atklājuma Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks jaunu izmeklēšanu.
2022. gada vasarā pētnieku komanda ar zemūdens robota palīdzību ieguva vairāk nekā 40 000 attēlu. 2023. gada jūlijā ekspertu komanda kuģa vraka izpētes laikā izcēla kuģa priekšgala rampu, ieguva piesārņojuma paraugus pie korpusa labās puses cauruma, izcēla kreisā sāna apšuvuma gabalus, kurus nirēji izgrieza 1994. gadā, lai izpētītu vraka iekšpusi, izgrieza un izcēla tērauda paraugu no bojātās korpusa labās puses un izcēla salona loga stikla un blīvējuma daļas. Darbus veica niršanas roboti.[4]
Tallinas Tehnoloģiju universitātes eksperts Kristjans Tabri izteica variantu, ka caurums kuģa sānos radies, kad 6000 tonnu smagais prāmis pēc nogrimšanas ietriecās jūras dibenā.[4]
"Estonia" piemiņas memoriāls
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Estonia" piemiņas memoriāls atrodas Stokholmā Jūrgordenā blakus kapsētai (zviedru: Galärkyrkogården), netālu no Vāsas muzeja.[5] Tā ir viena no piemiņas vietām Baltijas jūrā nogrimušajam prāmim "Estonia".
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Final report on the MV ESTONIA disaster of 28 September 1994». https://onse.fi/ (angļu). Skatīts: 2020-09-29.
- ↑ Soomer, H.; Ranta, H.; Penttilä, A. (2001). "Identification of victims from the M/S Estonia". International Journal of Legal Medicine 114 (4–5): 259–262. doi:10.1007/s004140000180. PMID 11355406.
- ↑ Boesten, E. (2006): The M/S Estonia Disaster and the Treatment of Human Remains. In: Bierens, J.J.L.M. (ed.): Handbook on Drowning: 650–652. ISBN 978-3-540-43973-8.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «No jūras dzelmes izcelta prāmja «Estonia» priekšgala rampa». lsm.lv. 2023. gada 25. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 27. jūlijā.
- ↑ «Minnesmärken». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2017. gada 30. septembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Estonia.- Igaunijas/Somijas/Zviedrijas negadījuma izmeklēšanas komisijas gala ziņojums
 | Šis ar transportu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|