Floroglucīns
| Floroglucīns | |
|---|---|
 | |
| Ķīmiskā formula | C6H6O3 |
| Molmasa | 126,11 g/mol |
| Kušanas temperatūra | 218-221 °C |
| Viršanas temperatūra | sadalās |
Floroglucīns (1,3,5-trihidroksibenzols, simetriskais trioksibenzols, С6Н3(ОН)3) pieder pie trīsvērtīgajiem fenoliem. Floroglucīns ir dzelteni plāksnīšveida kristāli ar saldu garšu. Ūdenī šķīst diezgan slikti, labi šķīst etanolā un ēterī.
Floroglucīnam ir 2 izomēri — oksihidrohinons un pirogallols. Izomēri atšķiras ar hidroksilgrupu savstarpējo novietojumu molekulā.
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Floroglucīna atvasinājumi plaši sastopami dabā, piemēram, flavonos un antociānos.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iegūst no 1,3,5-triaminobenzola hlorīda, kurš karsējot ūdens šķīdumā hidrolizējas. Tāpat hidrolizējas arī 2,4,6-triaminobenzoskābe, no kuras turklāt vēl atšķeļas CO2 un rodas floroglucīns. Floroglucīns veidojas arī, sakausējot benzol-1,3,5-trisulfoskābi ar sārmu.
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Floroglucīns veido kristālhidrātu ar 2 molekulām ūdens (kūst pie 113-116 °C). Floroglucīns ir reducētājs. Ar dzelzs(III) hlorīdu floroglucīns dod violetu krāsojumu.
Šķīdumos floroglucīns viegli veido tautomēro ketoformu un reaģē ketona veidā, piemēram, ar hidroksilamīnu veido trioksīmu.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Floroglucīnu izmanto analītiskajā ķīmijā. Nosakot ogļhidrātus - pentozes - floroglucīns dod nešķīstošas nogulsnes ar furfurolu, kas rodas, vārot pentozes sālsskābos šķīdumos. Floroglucīnu lieto arī, lai atklātu koksnes vielas (lignīnu), ar kurām tas dod ķiršsarkanu krāsojumu sālsskābes klātienē.
| ||||||||
