Fraternitas Imantica
Fraternitas Imantica ir pirmā Latvijas studentu korporācija, ko pēc Latvijas okupācijas nodibināja pie Baltijas Universitātes 1947. gadā.
Dibināšana un sākotnējā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dibināta 1947. gada 18. februārī Baltijas Universitātē (BU) Pinnebergā, Vācijā. Gadu vēlāk garantēts A!K!K! pie Selonijas. 1949. gada 16. septembrī uzņemta Latvijas Korporāciju Apvienībā (L!K!A!). Pēc BU slēgšanas 1949. gada 30. septembrī un vadlīniju pieņemšanas darbībai tālākā emigrācijā, sākotnējais aktīvā konventa posms noslēdzās 1949. gada 24. oktobrī.
Imantieši pasaulē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Brīvās pasaules augstskolās imantieši atjaunoja studijas un sākās globālā korespondences konventa darbības posms. ASV/Kanādā, Austrālijā/Jaunzēlandē un Eiropā nodibinātās internās kopas atsāk jaunu locekļu uzņemšanu 1953. gada rudens semestrī. 25 gadu dibināšanas atceres svētku ārkārtējā konventā Milvokos, ASV, pieņem jaunas vadlīnijas globālai darbībai. Fraternitas Imantica prezidē L!K!A! (ar sēdekli Ņujorkā) 1957./1958. un 1976./1977. gados. Globālais korespondences konvents (G!K!K-ts) darbību pārtrauc 1999. gada 4. septembrī.
Atjaunošana Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ar 1990. gada 13. jūliju, kad uzņēma pirmo locekli Rīgā, sākās darbība Latvijā. Gadu vēlāk korporācija akreditēta pie Latvijas Lauksaimniecības Universitātes, uzņemta Prezidiju Konventā un iegādāts īpašums Jelgavā - Kungu ielā 8. 1995. gadā reģistrēta Tieslietu ministrijā. 1997. gada 18. maijā korporācijas ģenerālsapulce Latvijā atjauno aktīvo konventu. 2007. gada 18. novembrī noslēgts karteļlīgums ar Gersicania. Filistru biedrība. Pēc Filistru Biedrības (F!B!) statūtu pieņemšanas G!K!K!-tā, F!B! darbība Latvijā (ar kopu ASV/Kanādā) sākās 1999. gada 20. februārī. Reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
Mērķi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- uzņemt latviešu tautības studentus un audzināt viņus buršu garā;
- sniegt saviem locekļiem iespējamo morālo un materiālo atbalstu, kā arī izveidot un nostiprināt viņu starpā īstu draudzību;
- izkopt savu locekļu nacionālo garu un sabiedrisko stāju, kā arī stiprināt goda prāta izpratni, pienākuma apziņu un vienprātību;
- kārtot un vadīt akadēmiskās jaunatnes sabiedrisko dzīvi.
Devīzes un krāsas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Svešumā tēvzemei!, Lai zobens nesarūs!, Scientiae, populo, patriae! Sākotnējās krāsas: sarkans-balts-zelts; Lettonia’i iebilstot, 1949. gada 16. septembrī mainītas uz sarkans-zelts-balts.
Biedri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dibinātāji: 24;
- 1949. gadā : 57;
- 4 goda filistri: pulkvedis Kārlis Lobe, paidagogs Ansis Dreimanis, virspulkvedis Artūrs Silgailis, sabiedrisks darbinieks Jānis Riekstiņš;
- 2008. gadā: fil!fil! 124, com!com! 34; kr!kr! 13.
- Periodiskie izdevumi. „Svešumā Tēvzemei” (1952 – 1972) un krustdēlu satīra „Svīķis”.
Atrašanās vieta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]K!Dz! : Kungu ielā 8, Jelgavā, Latvijā.
Avoti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Fr! Imantica arhīvs.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|