Pāriet uz saturu

Garabogazkels

Vikipēdijas lapa
Garabogazkels
Garabogazkela satelītattēls (1995)
Garabogazkela satelītattēls (1995)
Garabogazkels (Turkmenistāna)
Garabogazkels
Garabogazkels
Garabogazkels (Kaspijas jūra)
Garabogazkels
Garabogazkels
Atrodas Karogs: Turkmenistāna Turkmenistāna
 Balkana
Koordinātas 41°21′N 53°36′E / 41.350°N 53.600°E / 41.350; 53.600Koordinātas: 41°21′N 53°36′E / 41.350°N 53.600°E / 41.350; 53.600
Platība 18 400 km2
Lielākais garums 193 km
Lielākais platums 154 km
Vidējais dziļums 7 m
Tilpums 128,8 km3
Garabogazkels Vikikrātuvē

Garabogazkels (turkmēņu: Garabogazköl — ‘melnās rīkles ezers’) ir Kaspijas jūras lagūnveida līcis tās austrumos. Administratīvi atrodas Turkmenistānas Balkana vilajetā. Ar jūru to savieno 200 m plats sekls šaurums, pa kuru jūras ūdens nokļūst līcī. Intensīvās ūdens iztvaikošanas rezultātā līča ūdens līmenis un platība sezonas laikā var ievērojami mainīties.[1]

Atrodas ieapaļā lagūnā, ko no jūras atdala smilšu strēles. Ziemeļu un austrumu krasti krauji, rietumu un dienvidu — lēzeni. Līča ūdens sāļums periodiski sasniedz 310 ‰, kas ir salīdzināms ar Nāves jūras ūdens sāļumu. Ūdenī augsta glaubersāls koncentrācija — līča krastā un gruntī ievērojamas mirabilīta iegulas. Ūdens temperatūra vasarā līdz 35 °C, ziemā — zem 0 °C.

Intensīvās ūdens iztvaikošanas rezultātā viss līcī ieplūstošais ūdens iztvaiko; atpakaļplūsma seklajā šaurumā nav novērota. 1950.—1970. gados ūdens līmenis Kaspijas jūrā sāka ievērojami pazemināties (tas sakrita ar hidroelektrostaciju kaskādes izbūvi Volgas upē) un 1980. gadā tika pieņemts lēmums ar dambi aizsprostot ieeju Garabogazkelā, lai mazinātu ūdens zudumu jūrā. Divu gadu laikā līča platība samazinājās no 10 000 km² līdz 2000 km², bet 1984. gadā līcis izžuva pavisam. Līča vietā izveidojās sālstuksnesis un tajā radušās sāls putekļu vētras nodarīja ievērojamu kaitējumu apkārtējai ekoloģijai. No 1984. gada Kaspijas jūras līmenis sāka strauji paaugstināties un līci nosprostojošajā dambī izveidoja noteci ar 11 caurulēm, kas gan nedeva pienācīgu efektu — līcis aizpildījās nepietiekoši ātri. 1992. gadā dambi uzspridzināja un līcis ātri atjaunojās savā dabīgajā platībā.

Līča piekrastē kopš 1920. gadiem notiek rūpnieciska nātrija sulfāta un glaubersāls ieguve.

  1. «Karabogazgols». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 332. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]