Pāriet uz saturu

Gidons Krēmers

Vikipēdijas lapa
Gidons Krēmers
Galvenā informācija
Dzimis 1947. gada 27. februārī (77 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Žanri klasiskā mūzika
Nodarbošanās
  • vijolnieks
  • diriģents
Instrumenti vijole
Tīmekļa vietne www.gidonkremer.net

Gidons Krēmers (dzimis 1947. gada 27. februārī Rīgā) ir viens no slavenākajiem Latvijas un Vācijas vijolniekiem un diriģentiem, jauniešu kamerorķestra Kremerata Baltica dibinātājs un vadītājs.

Dzimis 1947. gadā Rīgā vijolnieka Markusa Krēmera (1898—1981) un viņa sievas Mariannas, dzimušas Brikneres (1922—2011), ģimenē. Tēvs Otrā pasaules kara laikā bija piedzīvojis holokaustu, tomēr viņam izdevās izdzīvot, divus gadus slēpjoties kādā pagrabā Rīgā.[1] Gidons Krēmers jau četru gadu vecumā sāka apgūt vijoļspēli. Mācījās Emīla Dārziņa mūzikas skolā pie Voldemāra Stūrestepa, 16 gadu vecumā ieguva pirmo mūzikas godalgu. 1965. gadā uzsāka studijas Maskavas konservatorijā pie Dāvida Oistraha, uzvarēja Dženovas Paganīni vijolnieku konkursā (1969) un Maskavas Starptautiskajā Čaikovska konkursā (1970). Piedalījās Zalcburgas festivālā kamerorķestra Il Vitalino raddoppiato sastāvā (1976).

1980. gadā viņam atļāva no PSRS emigrēt uz Vāciju, kur viņš nodibināja kamermūzikas festivālu Lokenhausā (1981), kas no 1992. gada saucas Kremerata Musica. Viņa vadībā ir dibināts Baltijas valstu jauniešu stīgu orķetris Kremerata Baltica (1997). Bāzeles festivāla Les muséiques mākslinieciskais vadītājs (2002). Ieskaņojis vairāk kā 100 kompaktdisku. No 1989. līdz 2015. gada 14 reizes nominēts Grammy balvai dažādās kategorijās. 2001. gadā kopā ar Kremerata Baltica apbalvots ar Grammy balvu kategorijā "Labākais mazais ansamblis". Divas reizes saņēmis Latvijas Lielo Mūzikas balvu (1995, 2004).

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bija ​precējies ar vijolnieci Tatjanu Grindenko, pianisti Kseniju Knorri un pianisti Jeļenu Baškirovu. Meitas: Ailika Krēmere (no Ksenijas Knorres, 1977), Anastasija Krēmere (no Aleksandras Homasuridzes, 1993).

  • 1993 Kindheitssplitter ("Bērnības drumslas")
  • 1997 Obertöne ("Virstoņi")
  • 2003 Zwischen Welten ("Starp pasaulēm")
  • 1967: Karalienes Elizabetes mūzikas konkurss (III vietas godalga, Brisele)
  • 1969: Monreālas starptautiskais vijolnieku konkurss (II vietas godalga, Monreāla)
  • 1969: Paganīni konkurss (I vietas godalga, Dženova)
  • 1970: Starptautiskais Čaikovska konkurss (I vietas godalga, Maskava)
  • 1982: Frankfurtes mūzikas balva[2]
  • 1996: Rheingau Musikpreis
  • 1999: Echo Klassik un Bremer Musikfest-Preis
  • 2001: UNESCO Music Prize
  • 2001: Grammy balva (kopā ar Kremerata Baltica)
  • 1995, 2004: Latvijas Lielā Mūzikas balva

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]