Pāriet uz saturu

Helmno

Vikipēdijas lapa
Helmno
pilsēta
Chełmno
Helmno vecpilsēta
Helmno vecpilsēta
Karogs: Helmno
Karogs
Ģerbonis: Helmno
Ģerbonis
Helmno (Polija)
Helmno
Helmno
Koordinātas: 53°21′57″N 18°25′22″E / 53.36583°N 18.42278°E / 53.36583; 18.42278Koordinātas: 53°21′57″N 18°25′22″E / 53.36583°N 18.42278°E / 53.36583; 18.42278
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Kujāvijas-Pomožes vojevodiste
Apriņķis Helmno apriņķis
Pilsētas tiesības 1233
Platība
 • Kopējā 13,56 km2
Augstums 75 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 18 837
 • blīvums 1 503,5/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.chelmno.pl
Helmno Vikikrātuvē

Helmno[2] (poļu: Chełmno), vēsturiski arī Kulma (vācu: Kulm) ir Polijas pilsēta Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidrietumiem no Grudzjondzas pie Vislas upes. Kulmas zemes (ziemia chełmińska, Kulmerland) vēsturiskā galvaspilsēta. Pilsētā labi saglabājusies vecpilsēta ar aizsardzības mūriem.

Pirmoreiz rakstos minēta 1065. gadā. Kulmai vairākkārt uzbruka prūši. Lai pasargātos no prūšu uzbrukumiem, 1226. gadā Mazovijas kņazs Mazovijas Konrāds uzaicināja Vācu ordeņa brāļus uz Kulmas zemi un Kulma kļuva par vienu no krustnešu galvenajiem atbalsta punktiem cīņā pret prūšiem. 1233. gada 28. decembrī Hermanis Balke un Hermanis no Zalcas tai piešķīra pilsētas tiesības ar Magdeburgas tiesību pārveidotu formu. Šīs pilsētu tiesību veids jeb t. s. Kulmas tiesības bija paraugs vairāk kā 200 citu pilsētu (arī Varšavas, Kēnigsbergas un Klaipēdas) pilsētu tiesību likumam. Vēsturisks bīskapijas centrs. Pilsēta strauji attīstījās kā Hanzas savienības locekle.

Līdz 1466. gadam Kulma bija Vācu ordeņa valsts sastāvā, līdz Trīspadsmitgadu kara rezultātā iekļāvās poļu Karaļa Prūsijas sastāvā. 16. gadsimta pirmajā pusē Kulmas bīskaps bija Tīdemans Gīze — Nikolaja Kopernika tuvs draugs, ar kura gādību Nirnbergā tika nodrukāts Kopernika galvenais darbs De revolutionibus orbium coelestium (Par debess sfēru griešanos). 1772. gadā, pēc Polijas Pirmās dalīšanas, Kulma iekļāvās Prūsijā. 17. gadsimta sākumā pilsētā jaunības dienas pavadīja vācu filozofs Makss Štirners. No 1807. līdz 1815. gadam tā bija Varšavas hercogistē. No 1816. līdz 1818. gadam vietējā karaskolā mācījās nākamais Prūsijas ministru prezidents Albrehts fon Rons.

Pēc Pirmā pasaules kara, 1920. gadā iekļāvās jaunajā Polijas valstī. Vēsturiski pilsētas iedzīvotāju sastāvs bijis jaukts (vācu/poļu), tomēr pēc Otrā pasaules kara pilsētas vācu iedzīvotāji tika padzīti.

Helmno (Kulmā) dzimuši:

  1. https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/040410704011-0983066?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 3 oktobris 2022.
  2. Irēna Birzvalka, Velta Staltmane. Poļu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā (2. papildinātais izd.). Rīga : Zinātne, 1998. 27. lpp. ISBN 978-5796-612-00-2.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]