Pāriet uz saturu

Nabassaites asinis

Vikipēdijas lapa

Nabassaites asinis ir tās asinis, kas pēc dzemdībām paliek placentā un nabassaitē. Nabassaites asinis satur nabassaites asins cilmes šūnas, kuras var izmantot dažu hematopoētisko (asinsrades) un ģenētisko slimību ārstēšanā.

Nabassaites asinis izmanto kaulu smadzeņu atjaunošanai pēc dažādu tipa asins šūnu vēža staru terapijas vai dažādu veida anēmiju ārstēšanā, līdzīgi kā izmanto hematopoētisko cilmes šūnu transplantāciju.

Nevēlamās blakusparādības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nevēlamās blakusparādības ir līdzīgas asinsrades cilmes šūnu transplantācijas blakusparādībām, proti, reakcija “transplantāts pret saimnieku” (transplanta atgrūšana), ja izmantotās nabassaites asinis ir iegūtas no cita donora, un smagu infekciju risks pirms imūnsistēmas šūnu līmeņa atjaunošanās normas robežās. Divas pazīmes var liecināt par transplanta veiksmīgu pieņemšanu — neitrofilo leikocītu un trombocītu veidošanās.[1] Tomēr neitrofilo leikocītu un trombocītu veidošanās pēc nabassaites asins cilmes šūnu transplantācijas prasa daudz ilgāku laiku nekā pēc kaulu smadzeņu hematopoētisko šūnu transplanta.[1] Bieži laiks, kas nepieciešamas transplanta pieņemšanai, ir atkarīgs no transplanta šūnu devas, vai cilmes šūnu daudzuma asins transplantā.[1]

Dr. Moise publikācijā par nabassaites asinīm[1][2] tika konstatēts, ka nabassaites asinīs ir aptuveni 10% mazāk cilmes šūnu nekā atrodams kaulu smadzenēs. Tāpēc ir nepieciešams pietiekams daudzums nabassaites asiņu, lai iegūtu pietiekami lielu šūnu devu. Cilmes šūnu daudzums katra bērna nabas saites asinīs ir atšķirīgs un to nav iespējams aizvietot. Ir nepieciešami papildu pētījumi, piemēram, joprojām nav zināms, cik ilgi nabassaites asinis var uzglabāt sasaldētas, nezaudējot tajā esošo šūnu efektivitāti.[1]

Tomēr nevēlamās blakussparādības ir retāk sastopamas, kad tiek izmantoti nabassaites asins transplanti, salīdzinot ar tradicionālo kaulu smadzeņu transplantāciju, neskatoties uz to, ka nabassaites asinīm tiek piemērotas mazāk stingras HLA antigēnu prasības.

Iegūšana un uzglabāšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nabassaites asinis ir tās asinis, kas pēc dzemdībām paliek placentā un nabassaitē. Nabassaites asiņu sastāvs ir līdzīgs parastajām asinīm. Tajās ir sarkanie asinsķermenīši, baltie asinsķermenīši, asins plazma un daudz hematopoētisko cilmes šūnu. Ir dažādas procedūras nabassaites asiņu iegūšanai. Visbiežāk tiek izmantota "slēgtā procedūra", kura ir līdzīga asins noņemšanai. Šajā procedūrā nogrieztās nabassaites vēnā tiek ievadīta adata, kas savienota ar asins savākšanas un uzglabāšanas maisu, un nabassaites asinis caur adatu ieplūst pievienotajā maisā. Viduvēji, izmantojot šo procedūru, var iegūt aptuveni 75 ml nabassaites asiņu.[3]

Iegūtas nabassaites asinis tiek sasaldētas un uzglabātas nabassaites asiņu bankās. Parasti pirms sasaldēšanas no iegūtajām nabassaites asinīm tiek atdalīti sarkanie asinsķermenīši, lai veicinātu cilmes šūnu dzīvotspēju pēc atsaldēšanas.[4]

Pirmais veiksmīgais nabassaites asiņu transplants tika veikts 1988. gadā bērnam ar Fankoni anēmiju.[5] Iesākumā aptuveni 50% mēģinājumu izmantot nabassaites asins transplantus pieaugušajiem noveda pie pacienta nāves, iespējams tāpēc, ka transplantus saņēma pacienti ar smagām slimībām, vai lēnā imūnsistēmu šūnu atjaunošanās procesa dēļ. Laikā līdz 2013. gadam ir veiktas 30 000 nabassaites asiņu transplantācijas procedūras, un bankās ir noglabātas aptuveni 600 000 nabassaišu asiņu vienības.[6]

Sabiedrība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiesiskais regulējums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerikas Savienotajās Valstīs Pārtikas un zāļu administrācija regulē jebkuru iestādi, kas uzglabā nabassaites asinis. Nabassaites asinis, kuras plānots izmantot tam pašam cilvēkam, no kura tās ir iegūtas, netiek regulētas. Toties nabassaites asinis, kuras plānots izmantot kādam citam, tiek regulētas kā zāles un kā bioloģisks preparāts.[7] Vairākos ASV štatos ir vietējie noteikumi cilmes šūnu bankām.

Eiropā, Kanādā un Austrālijā nabassaites asiņu izmantošana tiek kontrolēta un regulēta. 1996. gadā Lielbritānijā tika dibināta Nacionālā veselības servisa nabassaites asins banka, lai ievāktu, apstrādātu, uzglabātu un pielietotu nabassaites asinis; šī ir publiska banka, kas ir daļa no Lielbritānijas Nacionālā veselības servisa.[8]

Privātās un publiskās nabassaites asins cilmes šūnu bankas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nabassaites asinis cilmes šūnu bankas var būt gan privātas (nabassaites asinis tiek uzglabātas privātām vajadzībām un par to uzglabāšanu ir jāmaksā pašiem donoriem), gan publiskas (nabassaites asinis var izmantot svešs donors). Publisko nabassaites asins cilmes šūnu banku darbība tiek vērtēta pozitīvi, bet privāto nabassaites asins cilmes šūnu banku darbība tiek vērtēta pretrunīgi gan medicīnas darbinieku, gan vecāku vidū.

Kaut gan nabassaites asins potenciāls dažu hematopoētisko (asinsrades) un ģenētisko slimību ārstēšanā tiek atzīts, nabassaites asiņu uzglabāšana privātās bankās personiskām vajadzībām tiek vērtēta pretrunīgi. Iespēja, ka bērns nākotnē izmantos uzglabātās nabassaites asinis, ir ļoti neliela (aptuveni 1 no 1000 līdz 1 no 200 000).

ASV Pediatrijas akadēmijas 2007. gada pozīcijas ziņojums vēsta: "Ārstiem vajadzētu pievērst uzmanību nepamatotiem solījumiem, kurus topošajiem vecākiem izplata privātās nabassaites asins cilmes šūnu bankas, solot, ka nabassaites asinis jaundzimušajiem un to ģimenes locekļiem kalpos kā apdrošināšanas polise pret nopietnām slimībām," un "nabassaites asiņu privāta uzglabāšana kā 'bioloģiska apdrošināšanas polise' nav nepieciešama", ja vien kādam no ģimenes locekļiem jau nav nepieciešama cilmes šūnu transplantācija.[9] ASV Pediatrijas akadēmija arī uzsver, ka iespējamība izmantot pašam savas uzglabātās cilmes šūnu asinis ir tikai 1 no 200 000, kamēr ASV Medicīnas Institūts apgalvo, ka tikai 14 šādas procedūras ir jebkad tikušas veiktas.[10]

Privāta nabassaites asiņu uzglabāšana ir nelikumīga Itālijā un Francijā, un netiek ieteikta dažās citās Eiropas valstīs. ASV Medicīnas asociācija uzsver, ka privāto banku izmantošana būtu jāapsver tikai retos gadījumos, kad ģimenē ir paaugstināts risks slimībām, kuru ārstēšana ar nabassaites asins cilmes šūnām ir vispāratzīta. Tomēr, ņemot vērā privāto banku izmaksas, mazo iespējamību, ka uzglabātās šūnas būs nepieciešams izmantot, to nepieejamību citu cilvēku ārstēšanā, privāto banku izmantošana nav nepieciešama ģimenēm ar zemu risku."[11]

ASV Asins un kaulu smadzeņu transplantācijas apvienība un ASV Dzemdību speciālistu un ginekologu kongress arī atbalsta publisku valsts nabassaites asins banku izmantošanu un neiesaka privātu nabassaites asins cilmes šūnu banku izmantošanu. Gandrīz visi nabassaites asins transplanti nāk no publiskām, nevis privātām bankām,[12] daļēji tāpēc, ka paša cilmes šūnas nevar izmantot, lai ārstētu lielāko daļu no slimībām, kuru terapijā var izmantot asins cilmes šūnu pārstādīšanu.[13][14]

Pasaules smadzeņu donoru asociācija un Eiropas dabaszinātņu ētikas un jauno tehnoloģiju grupa apgalvo, ka iespēju izmantot paša nabassaites asiņu cilmes šūnas reģeneratīvajai medicīnai šobrīd ir tīri teorētiska. Tāpēc nabassaites asins šūnu uzglabāšana autologai izmantošanai nākotnē, ir spekulatīva" un "komerciālo nabassaites asins banku leģitimitāte būtu jāapšauba, jo komerciālās nabassaites asins bankas pārdod servisu, kurš šobrīd nesniedz nopietnas terapeitiskās iespējas.[15]

ASV Pediatrijas Akadēmija atbalsta informācijas sniegšanu par nabassaites asins cilmes šūnu uzglabāšanas un transplantācijas potenciālajām iespējām un trūkumiem, lai vecāki var paši pieņemt lēmumu, apsverot visus faktus. ASV Ginekologu un dzemdību speciālistu koledža iesaka sniegt līdzsvarotu informāciju, ja pacients vēlas saņemt informāciju par nabassaites asins cilmes šūnu uzglabāšanu. Izglītošanu par nabassaites asins izmantošanu tiek atbalstīta arī ASV štatos. ASV Nacionālās zinātnes akadēmijas medicīnas Institūts 2005. gadā publicēja ziņojumu " Nacionālās nabassaites asins cilmes šūnu bankas programmas Izveidošana".[16]

Eiropas Savienības Ētikas grupa 2004. gadā publicēja Viedokli Nr.19[17] Ētiskie aspekti nabassaites asins cilmes šūnu uzglabāšanā. Ētikas grupa secināja, ka "komerciālo nabassaites asins banku izmantošana privātām autologām vajadzībām ir apšaubāma, jo tiek pārdots serviss, kuru šobrīd nevar izmantot terapijā. Tātad, tiek solīts vairāk nekā iespējams. Šādu banku aktivitātes ir pelnījušas nopietnu kritiku ētisku apsvērumu dēļ."

Kaut gan nabassaites asiņu izmantošana citās jomās, ja neskaita asins un imūnsistēmas slimības, ir spekulatīva, ir veikti daži pētījumi.[18] Galvenā problēma šādos mēģinājumos izmantot nabassaites asins cilmes šūnas ne tikai asins un imūnsistēmas slimību ārstēšanā ir tas, ka nabassaites asins šūnas ir hematopoētiskās cilmes šūnas, kuras var diferencēties (pārvērsties) tikai par asins šūnām, nevis pluripotentas cilmes šūnas (piemēram embrioniskās cilmes šūnas), kuras var diferencēties par jebkuru šūnu veidu. Nabassaites asinis ir arī pētītas kā potenciāla diabēta terapija.[19] Tomēr, neskaitot ar asinīm saistītās slimības, nabassaites asins šūnas citu slimību ārstēšanā netiek plaši izmantotas.

Nabassaites asinis, kā arī Vartona želeja un nabassaites membrāna ir apspriesta kā potenciāls mezenhimālo cilmes šūnu (MCŠ) avots[20] un ir pētīta laboratorijas pētījumos (in vitro), dzīvnieku modeļos un agrīnos klīniskos kardiovaskulāro slimību pētījumos,[21] kā arī neiroloģisko, aknu, un imūnās sistēmas slimību, diabēta, plaušu un nieru traumu, un leikēmijas pētījumos.[22]

Nabassaites asins cilmes šūnas ir arī pētītas cilvēkiem ar pirmā tipa cukura diabētu.[23]

Nabassaites asins cilmes šūnas ir arī pētītas vairāku asins slimību, ieskaitot "asins vēzi", terapijā.[24]

Nabassaites asinis ir arī pētītas kā alternatīva ziedotām asinīm asins pārliešanā jaunattīstības valstīs.[25] Ir nepieciešami plašāki pētījumi pirms nabassaites asiņu plašākas izmantošanas asins pārliešanā.

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Waller-Wise, R. (2011). Umbilical Cord Blood: Information for Childbirth Educators. The Journal of Perinatal Education, 20(1), 54—60. http://doi.org/10.1891/1058-1243.20.1.54
  2. Moise K. J. (2005). Umbilical cord stem cells. Obstetrics and Gynecology, 106(6), 1393—1407 [PubMed]
  3. Christopher D. Hillyer, Ronald G. Strauss, Naomi L. C. Luban. Handbook of Pediatric Transfusion Medicine. Academic Press, 2004. 295, 296. lpp. ISBN 978-0-12-348776-6.
  4. Roura, S; Pujal, JM; Gálvez-Montón, C; Bayes-Genis, A (2 July 2015). "The role and potential of umbilical cord blood in an era of new therapies: a review". Stem Cell Research & Therapy 6: 123. doi:10.1186/s13287-015-0113-2. PMC 4489204. PMID 26133757.
  5. Juric, MK, et al. (9 November 2016). "Milestones of Hematopoietic Stem Cell Transplantation - From First Human Studies to Current Developments". Frontiers in Immunology 7: 470. doi:10.3389/fimmu.2016.00470. PMC 5101209. PMID 27881982.
  6. Ballen, KK; Gluckman, E; Broxmeyer, HE (25 July 2013). "Umbilical cord blood transplantation: the first 25 years and beyond". Blood 122 (4): 491–8. doi:10.1182/blood-2013-02-453175. PMC 3952633. PMID 23673863.
  7. «Consumers (Biologics) - Cord Blood Banking - Information for Consumers» (angļu). FDA Center for Biologics Evaluation and Research. 2012. gada 23. jūlijs.
  8. «About the NHS Cord Blood bank». NHS Cord Blood Bank. Skatīts: 2016. gada 28. novembris.
  9. Thornley, I, et al. (March 2009). "Private cord blood banking: experiences and views of pediatric hematopoietic cell transplantation physicians". Pediatrics 123 (3): 1011–7. doi:10.1542/peds.2008-0436. PMC 3120215. PMID 19255033.
  10. «Umbilical cord blood banking: Pros & cons, costs, banking basics». www.webmd.com. Skatīts: 2015-04-17.
  11. «Opinion 2.165 - Umbilical Cord Blood Banking». www.ama-assn.org. Skatīts: 2015-04-17.
  12. Dr Richard Besser, Susan Schwartz, Christine Romo. «Cord Blood: Marketing Before Medicine?». ABC News, 2010-05-07. Skatīts: 2015-04-17.
  13. American Academy of Pediatrics Section on Hematology/Oncology; American Academy of Pediatrics Section on Allergy/Immunology; Lubin, BH; Shearer, WT (January 2007). "Cord blood banking for potential future transplantation". Pediatrics 119 (1): 165–70. doi:10.1542/peds.2006-2901. PMID 17200285.
  14. Dionne Searcey. «Inside the Private Umbilical Cord Blood Banking Business». Wall Street Journal, 2014. gada 25. aprīlis.
  15. «WMDA Policy Statement on the Utility of Autologous or Family Cord Blood Unit Storage». World Marrow Donation Association. April 2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 7. decembrī.
  16. «Establishing a National Cord Blood Stem Cell Bank Program - Institute of Medicine». www.iom.edu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-11-23. Skatīts: 2015-04-17.
  17. Opinion N° 19 Arhivēts 2007. gada 1. decembrī, Wayback Machine vietnē. , European Union Group on Ethics
  18. Mary Margaret Walther. Thomas' hematopoietic cell transplantation stem cell transplantation (4th izd.). Oxford : Wiley-Blackwell, 2009. ISBN 9781444303537.
  19. Haller M J et al. (2008). "Autologous umbilical cord blood infusion for type 1 diabetes". Exp. Hematol. 36 (6): 710–715. doi:10.1016/j.exphem.2008.01.009. PMC 2444031. PMID 18358588.CS1 maint: Explicit use of et al. (link) Haller M J et al. (2008). "Autologous umbilical cord blood infusion for type 1 diabetes". Exp. Hematol. 36 (6): 710–715. doi:10.1016/j.exphem.2008.01.009. PMC 2444031. PMID 18358588.
  20. Caseiro, AR; Pereira, T; Ivanova, G; Luís, AL; Maurício, AC (2016). "Neuromuscular Regeneration: Perspective on the Application of Mesenchymal Stem Cells and Their Secretion Products". Stem Cells International 2016: 1-16. doi:10.1155/2016/9756973. PMC 4736584. PMID 26880998.
  21. Roura S, Pujal JM, Gálvez-Montón C, Bayes-Genis A (2015). "Impact of umbilical cord blood-derived mesenchymal stem cells on cardiovascular research". BioMed Research International 2015: 1-6. doi:10.1155/2015/975302. PMC 4377460. PMID 25861654.
  22. Li, T; Xia, M; Gao, Y; Chen, Y; Xu, Y (2015). "Human umbilical cord mesenchymal stem cells: an overview of their potential in cell-based therapy". Expert Opinion on Biological Therapy 15 (9): 1293–306. doi:10.1517/14712598.2015.1051528. PMID 26067213.
  23. Reddi, AS; Kuppasani, K; Ende, N (December 2010). "Human umbilical cord blood as an emerging stem cell therapy for diabetes mellitus". Current Stem Cell Research & Therapy 5 (4): 356–61. doi:10.2174/157488810793351668. PMID 20528762.
  24. Gluckman, E (March 2015). "Umbilical cord blood transfusions in low-income countries". The Lancet. Haematology 2 (3): e85–6. doi:10.1016/s2352-3026(15)00019-8. PMID 26687800.
  25. http://www.bmj.com/rapid-response/2011/10/28/do-not-discard-9999of-human-placental-umbilical-cord-blood-sake-stem-cells