Pāvils (Grieķija)
| Pāvils Παύλος | |
|---|---|
 | |
| Grieķijas karalis | |
| 1947. gada 1. marts — 1964. gada 6. marts | |
| Priekštecis | Georgs II |
| Pēctecis | Konstantīns II |
| Dzimis |
1901. gada 14. decembrī Atēnas,  Grieķija |
| Miris |
1964. gada 6. martā (62 gadu vecumā) Atēnas, Grieķija |
| Apglabāts |
Tatoi pils, Grieķija |
| Dzīvesbiedre | Hanoveras Frederika |
| Bērni | |
| Dinastija | Oldenburgu dinastija |
| Tēvs | Konstantīns I |
| Māte | Prūsijas Sofija |
| Paraksts |
 |
Pāvils (grieķu: Παῦλος, Βασιλεὺς τῶν Ἑλλήνων/Pávlos, Vasiléfs ton Ellínon; dzimis 1901. gada 14. decembrī, miris 1964. gada 6. martā) bija konstitucionāls monarhs Grieķijas Karalistē no 1947. gada 1. aprīļa līdz 1964. gada 6. martam. Karaļa Konstantīna I un viņa sievas, Prūsijas princeses Sofijas trešais dēls.
Apguvis kara flotes virsnieka zināšanas. Ņemot vērā Grieķijas Karalistes nestabilo politisko situāciju, lielu daļu dzīves pavadījis trimdā. No 1917. līdz 1920. gadam bija trimdā ar savu tēvu Konstantīnu I. No 1923. līdz 1935. gadam (Otrās Grieķu republikas periods) un no 1941. līdz 1946. gadam (Grieķijas okupācija) bija trimdā ar savu brāli Georgu II. Lielāko daļu Otrā pasaules kara laiku pavadīja Londonā un Kairā, kopā ar Grieķijas trimdas valdību.
Ģimene
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1938. gada 9. janvārī apprecēja Hannoveres princesi Frederiku. Laulībā dzimuši trīs bērni:
- Sofija, Spānijas karaliene (1938),
- Konstantīns II, Grieķijas karalis (1940—2022),
- Irēna, Grieķijas un Dānijas princese (1942).
Valdīšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1946. gadā Pāvils atgriezās Grieķijā. Pēc sava vecākā brāļa, karaļa Georga II nāves, 1947. gada 1. aprīlī viņš kāpa tronī grieķu pilsoņu kara cīņu laikā. 1947. gadā tīfa drudža dēļ nevarēja apmeklēt sava pirmā pakāpes brālēna, prinča Filipa (pēc laulības – Edinburgas hercogs) kāzas ar Lielbritānijas princesi Elizabeti (karalieni Elizabeti II).
Pilsoņu karš beidzās 1949. gada beigās, un nabadzīgajai valstij priekšā stāvēja atjaunošanas darbs. 50. gados Grieķijas ekonomika strauji attīstījās. Karaļa Pāvila ārzemju vizītes veicināja un stiprināja valsts diplomātiskos un ekonomiskos kontaktus. Pāvils bija pirmais grieķu karalis, kurš oficiālā vizītē apmeklēja Turciju. Attiecības ar Lielbritāniju, seno Grieķijas atbalstītāju, 50. gadu beigās saasinājās Krētas neatkarības jautājuma dēļ. 1959. gada decembrī Maksimiliāns, Bavārijas princis nodeva Pāvelam Grieķijas pirmā karaļa Otto kronēšanas regālijas. Tā bija pirmā reize gandrīz simts gadu laikā, kad tās bija redzētas Grieķijā.
Šajos gados Grieķijā turpināja palielināties monarhijas pretinieku skaits. Tradicionālajiem republikas atbalstītājiem pievienojās tie, kam etnisko dāņu un vāciešu karaliskā ģimene tikai atgādināja par vāciešu nežēlīgo okupāciju kara laikā. Pret monarhiju iestājās arī grieķu pilsoņu karā sakauto komunistu un kreisi noskaņoto politiķu atbalstītāji. Pāvels un Frederika tika kritizēti par viņu pārlieko iejaukšanos politiskajā dzīvē, biežajiem ārzemju ceļojumiem un karaliskās ģimenes uzturēšanas izmaksām. Karalis ieviesa taupību savos tēriņos un ziedoja valstij vienu no saviem lauku īpašumiem.
Nāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1959. gadā Pāvelam tika operēta katarakta, 1963. gadā apendicīts. 1964. februāra beigās viņam tika operēts kuņģa vēzis, taču slimība izrādījās nāvējoša. Apglabāts karaliskajā kapsētā Atēnu Tatoi pilī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pāvils.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
|