Pāriet uz saturu

Pļavu tilbīte

Vikipēdijas lapa
Pļavu tilbīte
Tringa totanus (Linnaeus, 1758)
Riesta apspalvojums
Riesta apspalvojums
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
DzimtaSloku dzimta (Scolopacidae)
ĢintsTilbītes (Tringa)
SugaPļavu tilbīte (Tringa totanus)
Pļavu tilbīte Vikikrātuvē

Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.[1] Pļavu tilbītei visradniecīgākās ir dīķa tilbīte (Tringa stagnatilis) un purva tilbīte (Tringa glareola). Šīm sugām kopējais priekštecis dzīvoja miocēna un pliocēna mijā, apmēram pirms 5—6 miljoniem gadu. Visas šīs trīs sugas veido mazāko tilbīšu grupu ģintī.

Pļavu tilbīte atzīta par 2018. gada Gada putnu Latvijā.[2]

Ziemā apspalvojums kļūst gaišs, bet pavēdere balta

Tai ir plašs izplatības areāls un pļavu tilbīte sastopama visā Eiropā un tālāk uz austrumiem gar Sibīrijas dienvidu malu līdz Mongolijai, Krievijas Tālajiem Austrumiem, Ķīnai[3] un Japānai.[4] Areāla dienvidu mala Āzijā sasniedz Indiju, Bangladešu un Jaungvineju. Tās dabīgais izplatības areāls ziemojošiem putniem aptver arī Austrālijas piekrastes.[4][5] Eiropas ligzdotāji ziemo Rietumeiropā, Vidusjūras reģionā, Tuvajos Austrumos un tropiskās Āfrikas piekrastēs.[3] Reizēm pļavu tilbīte ieklejo Ziemeļamerikā un Grenlandē.[4]

Pļavu tilbīte Latvijā ir samērā parasta ligzdotāja piemērotās vietās — upju, dīķu, ezeru vai jūras piekrastes pļavās. Tomēr pēdējo desmitgažu laikā pļavu tilbīšu populācija ievērojami samazinās.[6] Biežāk pļavu tilbītes var novērot migrācijas laikā, kā arī bijuši divi novērojumi ziemas mēnešos. Latvijā sastopama nominālpasuga Tringa totanus totanus.[3]

Pļavu tilbītei uz virsastes līdz pusmugurai ir balts V veida laukums
Riesta laikā pļavu tilbītei ir koši ornažas kājas un knābja pamatne
Visbiežāk pļavu tilbīte bradā pa seklumu, bet spēj arī peldēt

Pļavu tilbīte ir vidēji liels bridējputns. Tās ķermeņa garums ir 24—29 cm, spārnu plētums 47—55 cm, svars 92—127 g.[5][7] Pļavu tilbītei ir garas, koši oranžas kājas un knābis, kura gals ir melns. Riesta laikā apspalvojums kļūst viscauri raibumoti brūns. Pavēdere ir nedaudz gaišāka kā mugura. Ziemā apspalvojums kļūst gaiši pelēkbrūns, vienmērīgāks, mazāk raibumots, bet pavēdere kļūst balta. Arī kājas un knābis zaudē košumu. Uz virsastes līdz pusmugurai ir balts apspalvojums, veidojot V veida laukumu. Spārnu iekšējās lidspalvas un apakšas ir baltas gan vasarā, gan ziemā.[5]

Uzvedība un barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pļavu tilbīte mājo dažādu no vējiem pasargātu ūdenskrātuvju krastos un mitrājos, gan saldūdens, gan sālsūdens tilpņu krastos. Tas var būt jūras līcis, ezeru vai upju krastu pļavas, purvāji un dīķi. Tā barojas ar nelieliem bezmugurkaulniekiem, kas var būt dažādi kukaiņi, tārpi, gliemji, vēžveidīgie un zirnekļi, tos meklējot ūdenskrātuvju sērēs, dubļos, pludmales smiltīs un oļos, ar garo knābi rušinot augsnes virskārtu. Reizēm pļavu tilbīte nomedī nelielas zivtiņas un kurkuļus.[5] Parasti tā pa ūdens seklumu bradā, bet reizēm arī peld.

Ārpus ligzdošanas sezonas pļavu tilbītes barojoties veido nelielus barus, kas ir nervozi un skaļi un visu laiku "sarunājas". Reizēm barā var novērot līdz 100 putniem.[8] Tās ir aktīvas gan dienā, gan naktī. Dienas laikā tās barību meklē, izmantojot galvenokārt redzi, bet naktī tausti.[5] Migrācijas ceļojumus veic galvenokārt naktī.[7]

Pļavu tilbītes pirmo reizi ligzdo 1 vai 2 gadu vecumā. Tās veido monogāmus pārus un ligzdo no aprīļa līdz jūnijam. Gadā ir viens perējums. Pļavu tilbītes ligzdo vai nu izkliedētās kolonijās, vai pāris piemeklē vientuļu vietu.[8] Ligzdošanai tas izvēlas pasargātu, garām zālēm ieskautu, nedaudz paceltu vietu, bieži to no visām pusēm ieskauj ūdens.[5] Ligzda ir neliela iedobe zemē, kas izklāta ar sausu zāli, bet no blakus augošās zāles pļavu tilbīte veido jumtu, noliecot zāli pāri ligzdai.[7] Dējumā ir 3—5 olas,[8] kuras perē abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst 22—26 dienas. Izšķiļoties mazuļus klāj smilšu brūnas dūnas ar tumšām svītrām. Tie uzreiz spēj sekot saviem vecākiem, kas tiem ierāda barošanās vietas un tos apsargā. Par mazuļiem iesākumā rūpējas abi vecāki, vēlāk ļoti bieži tikai tēviņš.[8] Jaunie putni sāk lidot 27—35 dienu vecumā.[7]

Pļavu tilbītei ir 6 pasugas:[1][9]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]