Sesavas pagasts
Sesavas pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
|
||||
Novads: | Jelgavas novads | |||
Centrs: | Sesava | |||
Kopējā platība:[1] | 98,9 km2 | |||
• Sauszeme: | 97,7 km2 | |||
• Ūdens: | 1,3 km2 | |||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 334 | |||
Blīvums (2024): | 13,7 iedz./km2 | |||
Mājaslapa: | www | |||
Sesavas pagasts Vikikrātuvē |
Sesavas pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar sava novada Elejas, Platones un Vircavas pagastiem, Bauskas novada Viesturu un Svitenes pagastiem, kā arī Lietuvas Šauļu apriņķa Jonišķu rajona Satkūnu, Saugelauku un Krjuku seņūnijām. Pagasta padome atrodas Sesavā.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes: Audruve, Jodupe, Liepars, Melnupīte, Oglaine, Rēda, Sesava, Upele, Vircava.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienu Sesavas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bērvircavas muiža (Behrs-Würzau, Bērvircava), Galamuiža (Endenhof, Galamuiža), Lielsesavas muiža (Groß-Sessau, Lielsesava), Liepas muiža (Lindenfeld), Pridiķa muiža (Friedrichshof), Skursteņu muiža (Schorstädt, Skursteņi), Vidusmuiža (Mittelhof, Vidusmuiža).
Sesavas pagasts kā administratīva teritorija izveidojās 18. gadsimta beigās, pirmā pagastvalde ievēlēta 1865. gadā. Ap 1880. gadu Sesavas pagastam pievienoja Jostenes un Galamuižas pagastus. Līdz 20. gadsimta sākumam pagastā atradās Gala muiža (Endenhof), Vidus muiža (Mittelhof), Lielsesavas muiža (Groß-Sessau), Mazsesavas muiža (Klein-Sessau), Jostenes kroņa muiža (Jostan) un Mežvidmuiža. Pēc 1920. gada zemes reformas Gala muižu sadalīja 29 vienībās 358 ha kopplatībā, Vidus muižu 21 vienībā 288 ha kopplatībā.[4]
1935. gadā Sesavas pagasta platība bija 92,8 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Lielsesavas un Sesavas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Sesavas ciemam pievienoja Eglāju ciemu, bet kolhoza "Līgo" teritoriju pievienoja Jaunsvirlaukas ciemam. 1956. gadā padomju saimniecības "Vidukļi" teritoriju pievienoja Lielvircavas ciemam. 1963. gadā Sesavas ciemam pievienoja Lielsesavas ciemu, 1974. gadā daļu Elejas lauku teritorijas un daļu Vircavas ciema, 1977. gadā - vēl daļu Elejas lauku teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva Jelgavas novadā.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apdzīvotās vietas: Bajāri, Bērvircava, Buķi, Galamuiža, Klāvi, Lielsesava, Pīlādži, Sarmas, Sesava, Skursteņi, Vidusmuiža.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vensku Edvarts (1855—1897), dzejnieks un žurnālists
- Pauls Tiltiņš (Pols Armāns, 1903—1943), Sarkanās Armijas tankists, Padomju Savienības Varonis
- Ludvigs Bolšteins (1888–1940), latviešu virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis, aizsargu priekšnieks no 1925. līdz 1928. gadam, Robežapsardzes priekšnieks no 1928. līdz 1940.gadam
- Pēteris Juraševskis (1872—1945), Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kultūras pasākumi notiek Sesavas tautas namā, darbojas Sesavas pamatskola.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 38410-38411. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|