Pāriet uz saturu

Sesavas pagasts

Vikipēdijas lapa
Sesavas pagasts
Sesavas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Jelgavas novads
Centrs: Sesava
Kopējā platība:[1] 98,9 km2
 • Sauszeme: 97,7 km2
 • Ūdens: 1,3 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 1 334
Blīvums (2024): 13,7 iedz./km2
Mājaslapa: www.sesava.lv
Sesavas pagasts Vikikrātuvē

Sesavas pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar sava novada Elejas, Platones un Vircavas pagastiem, Bauskas novada Viesturu un Svitenes pagastiem, kā arī Lietuvas Šauļu apriņķa Jonišķu rajona Satkūnu, Saugelauku un Krjuku seņūnijām. Pagasta padome atrodas Sesavā.

Upes: Audruve, Jodupe, Liepars, Melnupīte, Oglaine, Rēda, Sesava, Upele, Vircava.

Mūsdienu Sesavas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bērvircavas muiža (Behrs-Würzau, Bērvircava), Galamuiža (Endenhof, Galamuiža), Lielsesavas muiža (Groß-Sessau, Lielsesava), Liepas muiža (Lindenfeld), Pridiķa muiža (Friedrichshof), Skursteņu muiža (Schorstädt, Skursteņi), Vidusmuiža (Mittelhof, Vidusmuiža).

Sesavas pagasts kā administratīva teritorija izveidojās 18. gadsimta beigās, pirmā pagastvalde ievēlēta 1865. gadā. Ap 1880. gadu Sesavas pagastam pievienoja Jostenes un Galamuižas pagastus. Līdz 20. gadsimta sākumam pagastā atradās Gala muiža (Endenhof), Vidus muiža (Mittelhof), Lielsesavas muiža (Groß-Sessau), Mazsesavas muiža (Klein-Sessau), Jostenes kroņa muiža (Jostan) un Mežvidmuiža. Pēc 1920. gada zemes reformas Gala muižu sadalīja 29 vienībās 358 ha kopplatībā, Vidus muižu 21 vienībā 288 ha kopplatībā.[4]

1935. gadā Sesavas pagasta platība bija 92,8 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Lielsesavas un Sesavas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Sesavas ciemam pievienoja Eglāju ciemu, bet kolhoza "Līgo" teritoriju pievienoja Jaunsvirlaukas ciemam. 1956. gadā padomju saimniecības "Vidukļi" teritoriju pievienoja Lielvircavas ciemam. 1963. gadā Sesavas ciemam pievienoja Lielsesavas ciemu, 1974. gadā daļu Elejas lauku teritorijas un daļu Vircavas ciema, 1977. gadā - vēl daļu Elejas lauku teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva Jelgavas novadā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19351 975—    
19592 500+0.99%
19692 225−1.16%
GadsIedz.±% g.p.
19792 200−0.11%
19892 110−0.42%
20002 013−0.43%
GadsIedz.±% g.p.
20111 593−2.10%
20211 384−1.40%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas: Bajāri, Bērvircava, Buķi, Galamuiža, Klāvi, Lielsesava, Pīlādži, Sarmas, Sesava, Skursteņi, Vidusmuiža.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūras pasākumi notiek Sesavas tautas namā, darbojas Sesavas pamatskola.