Video
Video (no latīņu valodas video - es skatos, es redzu) ir attēla ieraksta, apstrādes, reproducēšanas, pārraidīšanas un saglabāšanas tehnoloģija. Video tiek ierakstīts kādā fiziskā datu nesējā, piemēram, videokasetē, videodiskā, videolentē. Videosignālu raksturo vairāki parametri, tai skaitā kadru nomaiņas ātrums, attēla proporcijas, attēla formāts, video kvalitāte. Video var ierakstīt dažādos formātos.
Video ieraksts - ir elektroniska tehnoloģija vizuālas informācijas ierakstīšanai, kas tiek pasniegts video signāla vai video datu digitālās straumes veidā fiziskā datu nesējā , lai saglabātu šo informāciju un iespēju to pēc tam atskaņot un parādīt izvades ierīcē ( monitorā , ekrānā vai displejā). Video ieraksta rezultāts ir videogramma vai videofonogramma.
Video signāla īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kadru frekvence Kadru skaits (biežums) sekundē ir nekustīgu attēlu skaits, kas 1 sekundes video ierakstīšanas laikā nomaina viens otru un rada ekrānā kustīgu objektu efektu. Jo lielāka kadru frekvence, jo vienmērīgāka un dabiskāka būs kustība. Minimālais rādītājs, pie kura kustība tiks uztverta kā vienmērīga, ir aptuveni 16 kadri sekundē (šī vērtība ir individuāla katram cilvēkam). Skaņu kinematogrāfijā uzņemšanas un projicēšanas ātrums ir standartizēts kopš 1932. gada un ir 24 kadri sekundē. PAL un SÉCAM televīzijas sistēmas izmanto 25 kadrus sekundē (25 kadri sekundē vai 25 Hz ) un NTSC sistēmuizmanto 30 kadrus sekundē (precīzāk, 29,97 kadri sekundē, jo ir nepieciešams saskaņot apakšnesēja frekvences daudzkārtni). Labas kvalitātes datora video parasti izmanto 30 kadrus sekundē. Augšējā sliekšņa mirgošanas frekvence, ko uztver cilvēka smadzenes, ir vidēji 39-42 Hz un ir individuāla katram cilvēkam. Dažas mūsdienu profesionālās videokameras var uzņemt līdz pat 120 kadriem sekundē. Speciālās kameras fotografē ar ātrumu līdz 1000 kadriem sekundē, kas nepieciešams, piemēram, lai detalizēti izpētītu lodes trajektoriju vai sprādziena uzbūvi. Superātrgaitas kinokameras var uzņemt vairākus miljonus kadru sekundē.
Video formāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Televīzijas apraides attēla standarti
Jaunie ciparu:
- ATSC (Advanced Television Systems Committee; ASV, Kanāda utt.)
- DVB (Digital Video Broadcasting; Eiropa)
- ISDB (Integrated Services Digital Broadcasting; Japāna)
Vecie analogie:
- MAC (Multiplexed Analogue Components; Eiropa, novecojis standarts)
- MUSE (Multiple sub-nyquist sampling Encoding; Japāna)
- NTSC (ASV, Kanāda, Japāna un citur)
- PAL (Eiropa, Āzija, Austrālija un citur)
- SÉCAM (mēdz rakstīt «SECAM»; Francija, Padomju savienība, Centrālāfrikas Republika)
Šis ar tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|