- Šis raksts ir par minerālu. Par citām jēdziena Vizla nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Vizla |
|---|
 |
| Klasifikācija |
|---|
| Klase |
silikātu minerāls, filosilikāts, vizlas grupa |
|---|
| Ķīmiskā formula |
AB2–3(X, Si)4O10(O, F, OH)2 |
|---|
| Singonija |
monoklīnā singonija |
|---|
| Īpašības |
|---|
| Krāsa |
violets, rožains, sudrabains, pelēks, tumši zaļš, brūns, melns, dzeltenbrūns |
|---|
| Habituss |
plātņaina vai šķiedraina masa |
|---|
| Skaldnība |
ļoti laba |
|---|
| Cietība pēc Mosa skalas |
2–4 |
|---|
| Blīvums |
2,8 – 3,1 g/cm3 g/cm3 |
|---|
Vizla ir silikātu grupas minerāls, precīzāk, filosilikāts. Parasti vizlai ir plākšņaina uzbūve, tai ir raksturīga viegla skaldīšanās ļoti plānās lapiņās. To var atrast gan magmatiskajos, metamorfajos, gan nogulumiežos. Vizlas ķīmiskā formula ir AB2–3(X, Si)4O10(O, F, OH)2, kur A var būt K, Na (retāk Ba, Rb un Cs), bet B var būt Al, Mg, Fe, Li (retāk Mg, Cr, Ti), savukārt X ir Al, Fe3+ vai Ti. Pazīstamākie vizlas paveidi ir muskovīts, biotīts, lepidolīts u.c.
Vizlu lieto elektrodzinēju un ģeneratoru kolektoru segmentu izolācijai, kā arī kondensatoru, sildīšanas un citu aparātu izgatavošanai. Vizla ir tipisks dielektriķis. Dēdēšanas procesā no vizlas rodas māls.
.jpg)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vizla.