Vjatka (zeme) — Vikipēdija

Vjatkas zeme (krievu: Вятская земля) bija no Novgorodas, vēlāk no Maskavijas atkarīga zeme Vjatkas upes baseinā mūsdienu Kirovas apgabalā. Vjatkas zemes galvenā pilsēta bija Hlinova (mūsdienu Kirova).

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

12. gadsimtā Vjatkas zemi pievērsa pareizticībai un tā nokļuva Novgorodas kņazu pārvaldē. 1374. gadā pirmo reizi pieminēta senkrievu hronikās. 15. gadsimta sākumā to pārvaldīja Zelta Ordas vasaļi Suzdaļas kņazi. Pēc 1489. gada Vjatkas zemi anektēja Maskavas lielkņaziste, bet pēc 1547. gada to iekļāva Krievijas caristes sastāvā.

Perma Novgorodas pārvaldē (1389)
Volgas somu apdzīvotās zemes 9. gadsimtā

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

s d l Krievijas Impērijas koloniālā struktūra

Impērijas ķeizara pilns tituls (1917): "Viskrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperators un patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Polijas cars, Sibīrijas cars, Taurijas Hersonesas cars, Gruzijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas, Lietuvas, Volīnijas, Podolijas un Somijas lielkņazs, Igaunijas, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales, Žemaitijas, Belostokas, Karēlijas, Tveras, Udoras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņazs, Ņižņijnovgorodas, Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Jugras, Obdoras, Kondas, Vitebskas, Mstislavas un visas ziemeļu zemes valdnieks un lielkņazs, Ivērijas, Kartlijas un Kabardijas zemes un Armēnijas apgabala pavēlnieks un valdnieks, Čerkesu un Kalniešu kņazu un pārējo mantots valdnieks un īpašnieks, Turkestānas valdnieks utt. utt."

Lielkrievija	Ņižņijnovgorodas (1393), Jaroslavļas (1463), Rostovas (1474), Udoras (1478), Beloozeras (1485), Tveras (1488), Pleskavas (1510), Rjazaņas (1521), Smoļenskas (1667) zemes

Anektētās lielkņazistes	Vladimiras (1364), Novgorodas (1478) un Kijivas (1667) zemes

Novgorodas zemes	Vjatkas (1489), Jugras (1502), Permas (1547), Kondas (1594), Obdoras (1609) zemes

Tatāru hanistes	Kazaņas (1552) Astrahaņas (1556) Sibīrijas (1607) Krimas (Taurijas) (1783) zemes

Baltijas provinces un Karēlija	Igaunijas (1721), Vidzemes (1721), Karēlijas (1743), Kurzemes un Zemgales (1795) zemes

Lietuvas dižkunigaitija	Mscislavas (1772), Polockas (1772), Vitebskas (1772), Lietuvas (1795), Žemaitijas (1795), Bjalistokas (1807) zemes

Ukraina	Čerņihivas (1764), Podolijas (1772), Volīnijas (1795) zemes

Kaukāza valstis	Kartlijas (1801), Kahetijas (1801), Imeretijas (1811), Kabardijas (1825), Armēnijas (1828) un Čerkesijas (1829) zemes

Somijas lielhercogiste	Somijas (1809) zemes

Polijas karaliste	Polijas (1815) zemes

Turkestāna	Vidusāzijas (1867) zemes