Vladimirs Kara-Murza
| ||||||||||||||||||||||
.jpg)
Vladimirs Kara-Murza (krievu: Владимир Владимирович Кара-Мурза; dzimis 1981. gada 7. septembrī) ir Krievijas politiskais aktīvists, žurnālists, autors, filmu veidotājs un politieslodzītais.
Izcelsme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kara-Murzas dzimta cēlusies no tatāru aristokrātiem (tatāru: kara mirza — "melnais princis"), kas apmetās uz dzīvi Maskavijā un pieņēma kristietību 15. gadsimtā. Viņa vecvectēvs bija Maskavas advokāts Sergejs Kara-Murza (1876—1956). Vectēvs žurnālists Aleksejs Kara-Murza (1914—1988) pēc Otrā pasaules kara apprecēja latviešu revolucionāra Voldemāra Bisenieka (1884—1938) meitu Maiju Bisenieci (dzimusi 1933). Viņa vecāsmātes tēva brāļi bija Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Georgs Bisenieks (1885—1941) un agronoms Jānis Bisenieks (1864—1923).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Maskavā 1981. gada 7. septembrī žurnālista un televīzijas raidījumu vadītāja Vladimira Kara-Murzas (1959—2019) un ebreju izcelsmes muzejnieces Jeļenas Gordones ģimenē.[1]
Kara-Murza ieguva bakalaura un maģistra grādu vēsturē Kembridžas Universitātes Trīsvienības namā (Trinity Hall). Sieva Jevgēnija, ģimenē ir trīs bērni.[2][3]
Kara-Murza bija Borisa Ņemcova līdzgaitnieks, kā arī vicepriekšsēdētājs uzņēmēja un bijušā oligarha Mihaila Hodorkovska dibinātajā Krievijas nevalstiskajā organizācijā "Atvērtā Krievija", kas veicināja pilsonisko sabiedrību un demokrātiju Krievijā.[4][5][6] 2012. gadā Kara-Murzu ievēlēja Krievijas opozīcijas koordinācijas padomē un no 2015. līdz 2016. gadam viņš bija Tautas brīvības partijas līdera vietnieks. Uzņēmis divas dokumentālās filmas "Viņi izvēlējās brīvību" (2005) un "Ņemcovs" (2016). No 2021. gada darbojās kā vecākais līdzstrādnieks Raula Vallenberga Cilvēktiesību centrā.[7]
2022. gada aprīlī, pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā Kara-Murzu arestēja saistībā ar apsūdzībām par nepakļaušanos policijas pavēlēm. Vēlāk viņa arestu pagarināja un pret viņu izvirzīja jaunas apsūdzības par militārpersonu "diskreditēšanu". 2022. gada oktobrī pret viņu izvirzīja apsūdzību valsts nodevībā.[8] Amnesty International cilvēktiesību organizācija apsūdzības nodēvēja par politiski motivētām viņa pausto pretkara uzskatu dēļ.[9][10][11] 2023. gada 17. aprīlī viņam tika piespriests 25 gadu cietumsods.[12][13][14] Sods bija garākais opozīcijas pārstāvim piešķirtais sods kopš kara sākuma.[13]
2024. gada 1. augustā Krievija atbrīvoja Kara-Murzu ieslodzīto apmaiņas darījumā kopā ar 15 citiem politieslodzītajiem.[15]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2018. gadā Kara-Murza saņēma Pilsoniskās drosmes balvu.[16]
2022. gada oktobrī Kara-Murza tika apbalvots ar Vāclava Havela cilvēktiesību balvu.[17]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ AP. «Russian-Jewish dissident handed 25-year sentence for treason, denigrating army». www.timesofisrael.com (en-US). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 18. aprīlis. Skatīts: 2023-04-17.
- ↑ Carl Schreck. «Wife Of Hospitalized Russian Opposition Activist Urges His Evacuation». Radio Free Europe/Radio Liberty, 2015. gada 28. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 28. maijs. Skatīts: 2015. gada 28. maijs.
- ↑ «Kremļa opozicionāra Kara-Murzas sieva: Ar visiem spēkiem jārada plaisas Putina režīmā». lsm.lv.
- ↑ Alec Luhn. «Russian opposition activist Vladimir Kara-Murza in hospital after falling ill». The Guardian, 2015. gada 27. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. februāris. Skatīts: 2016. gada 18. decembris.
- ↑ Tom Porter. «Russia: Anti-Kremlin activist Vladimir Kara-Murza in hospital after 'poisoning'». International Business Times, 2015. gada 27. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. jūlijs. Skatīts: 2015. gada 28. jūlijs.
- ↑ Gabrielle Tétrault-Farber. «Opposition Activist Remains in Critical Condition». Moscow Times, 2015. gada 31. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 28. jūlijs.
- ↑ «Senior Fellows». Raoul Wallenberg Centre for Human Rights (en-GB). 2021. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 12. maijs. Skatīts: 2021. gada 13. februāris.
- ↑ «Jailed Kremlin Critic Kara-Murza Charged With Treason». The Moscow Times. 2022. gada 6. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 7. oktobris. Skatīts: 2022. gada 7. oktobris.
- ↑ "Russia: Vladimir Kara-Murza, jailed prisoner of conscience, awarded Václav Havel Prize" Arhivēts 13 April 2023 Wayback Machine vietnē., Amnesty International, 10 October 2022
- ↑ "‘Proof that today’s Russia is returning to the practices of Stalin’s political terror’" Arhivēts 13 April 2023 Wayback Machine vietnē., Novya Gazeta, 10 April 2023
- ↑ "Arrest and Detention of Vladimir Kara-Murza" Arhivēts 13 April 2023 Wayback Machine vietnē., a letter from several members of the US Congress and Senate, 12 May 2022
- ↑ Дело Владимира Кара‑Мурзы. Приговор Arhivēts 17 April 2023 Wayback Machine vietnē., zona.media, 17 April 2023
- ↑ 13,0 13,1 "Vladimir Kara-Murza: Russian opposition figure jailed for 25 years" Arhivēts 17 April 2023 Wayback Machine vietnē., BBC, 17 April 2023
- ↑ «Krievijas opozīcijas aktīvistam Kara-Murzam par «valsts nodevību» piespriests 25 gadu cietumsods». lsm.lv.
- ↑ Krievija un rietumvalstis veikušas lielāko ieslodzīto apmaiņas darījumu kopš aukstā kara beigām lsm.lv 2024. gada 1. augustā
- ↑ «2018 Civil Courage Prize Honoree». Civil Courage Prize. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 20. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 20. jūnijs.
- ↑ «2022 Václav Havel Prize awarded to imprisoned Russian opposition leader Vladimir Kara-Murza». Parliamentary Assembly of the Council of Europe. 2022. gada 10. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 7. novembris. Skatīts: 2022. gada 7. novembris.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vladimirs Kara-Murza.
- IMDb profils (angliski)
|