Pāriet uz saturu

Zemeņu āboliņš

Vikipēdijas lapa
Zemeņu āboliņš
Trifolium fragiferum (Linnejs)
Zemeņu āboliņš
Zemeņu āboliņa augļi
Zemeņu āboliņa augļi
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPākšaugu rinda (Fabales)
DzimtaTauriņziežu dzimta (Fabaceae)
ĢintsĀboliņi (Trifolium)
SugaZemeņu āboliņš (Trifolium fragiferum)
Zemeņu āboliņš Vikikrātuvē

Zemeņu āboliņš (Trifolium fragiferum) ir āboliņu ģints suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Eiropā tā ir plaši sastopama, Latvijā reti un salveidīgi, tikai dažviet Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē. Sugai nodala divas pasugas, no kurām viena saistīta ar ziemeļu (arī Latviju), otra — ar dienvidu teritorijām.[1]

Zemeņu āboliņš ir daudzgadīgs, 5-15 cm garš lakstaugs ar pacilu, ložņājošu stublāju, kas mezglos sakņojas. Lapas ir trīslapiņu saliktas no olveidīgām lapiņām to mala ir sīkzobaina un lapiņu gals bieži ir jomains. Ziedi ir izvietoti blīvā galviņā, balti vai iesārti. Pielapes ir blāvas un plēvjainas. Noziedot kauss uzpūšas un augs iegūst raksturīgo izskatu - apaļu, iesārti plēvjainu, spilvaini sarmatainu galviņu, kas atgādina zemeni. Auglis ir eliptiska, uzpūsta pākstīte. Zied no jūnija līdz septembrim.[1]

  1. 1,0 1,1 «zemeņu āboliņš - Trifolium fragiferum L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2024-01-28.