monetarius

Latin

Etymology

From monēta (“mint, money”) +‎ -ārius (“-ary: forming adjectives”), from the presence of the Roman mint at the Templum Iunonis Monetae (“Temple of Juno Moneta”) from 273 BC to AD 84, q.v.

Adjective

monētārius (feminine monētāria, neuter monētārium); first/second-declension adjective

1. Of or related to mints or minting.
2. (Late Latin) Monetary, of or related to money, particularly coinage.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	monētārius	monētāria	monētārium		monētāriī	monētāriae	monētāria
genitive	monētāriī	monētāriae	monētāriī		monētāriōrum	monētāriārum	monētāriōrum
dative	monētāriō	monētāriae	monētāriō		monētāriīs
accusative	monētārium	monētāriam	monētārium		monētāriōs	monētāriās	monētāria
ablative	monētāriō	monētāriā	monētāriō		monētāriīs
vocative	monētārie	monētāria	monētārium		monētāriī	monētāriae	monētāria

Synonyms

• (of or related to money): monetalis

Descendants

• Catalan: monetari
• Middle French: monétaire
  • → Danish: monetær
  • → Dutch: monetair
    • → Indonesian: moneter
    • → Malay: monetari, مونيتاري
  • → English: monetary
  • → German: monetär
  • → Norwegian: monetær
  • → Romanian: monetari
  • → Swedish: monetär
• Italian: monetario
• Portuguese: monetário
• Spanish: monetario

Noun

monētārius m (genitive monētāriī or monētārī); second declension

1. (Medieval Latin, historical) Moneyer, the operator of a mint.

Declension

Second-declension noun.

	singular	plural
nominative	monētārius	monētāriī
genitive	monētāriī monētārī1	monētāriōrum
dative	monētāriō	monētāriīs
accusative	monētārium	monētāriōs
ablative	monētāriō	monētāriīs
vocative	monētārie	monētāriī

¹Found in older Latin (until the Augustan Age).

Alternative forms

• moneta, m-o, mo

References

• C.A. Nordman (1921), Anglo-Saxon Coins Found in Finland, Helsinki: Holger Schildt, p. 26.