devenio

Latin

Etymology

From dē- (“from”) +‎ veniō (“come”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːˈu̯e.ni.oː/, [d̪eːˈu̯ɛnioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈve.ni.o/, [d̪eˈvɛːnio]

Verb

dēveniō (present infinitive dēvenīre, perfect active dēvēnī, supine dēventum); fourth conjugation

1. to come down, descend; come from or to; arrive at (from somewhere), land at, reach
   • 29 BCE – 19 BCE, Virgil, Aeneid 4.124-125:

     “[...] Spēluncam Dīdō dux et Troiānus eandem / dēvenient. [...].”

     “Dido, [in the] lead, and the Trojan [Aeneas] will arrive at the same cavern.”
     (Note: There is some ambiguity in whether to ascribe the “dux” role to Dido or Aeneas.)

Conjugation

Conjugation of dēveniō (fourth conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēveniō	dēvenīs	dēvenit	dēvenīmus	dēvenītis	dēveniunt
	imperfect	dēveniēbam	dēveniēbās	dēveniēbat	dēveniēbāmus	dēveniēbātis	dēveniēbant
	future	dēveniam	dēveniēs	dēveniet	dēveniēmus	dēveniētis	dēvenient
	perfect	dēvēnī	dēvēnistī	dēvēnit	dēvēnimus	dēvēnistis	dēvēnērunt, dēvēnēre
	pluperfect	dēvēneram	dēvēnerās	dēvēnerat	dēvēnerāmus	dēvēnerātis	dēvēnerant
	future perfect	dēvēnerō	dēvēneris	dēvēnerit	dēvēnerimus	dēvēneritis	dēvēnerint
passive	present	dēvenior	dēvenīris, dēvenīre	dēvenītur	dēvenīmur	dēvenīminī	dēveniuntur
	imperfect	dēveniēbar	dēveniēbāris, dēveniēbāre	dēveniēbātur	dēveniēbāmur	dēveniēbāminī	dēveniēbantur
	future	dēveniar	dēveniēris, dēveniēre	dēveniētur	dēveniēmur	dēveniēminī	dēvenientur
	perfect	dēventus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēventus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēventus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēveniam	dēveniās	dēveniat	dēveniāmus	dēveniātis	dēveniant
	imperfect	dēvenīrem	dēvenīrēs	dēvenīret	dēvenīrēmus	dēvenīrētis	dēvenīrent
	perfect	dēvēnerim	dēvēnerīs	dēvēnerit	dēvēnerīmus	dēvēnerītis	dēvēnerint
	pluperfect	dēvēnissem	dēvēnissēs	dēvēnisset	dēvēnissēmus	dēvēnissētis	dēvēnissent
passive	present	dēveniar	dēveniāris, dēveniāre	dēveniātur	dēveniāmur	dēveniāminī	dēveniantur
	imperfect	dēvenīrer	dēvenīrēris, dēvenīrēre	dēvenīrētur	dēvenīrēmur	dēvenīrēminī	dēvenīrentur
	perfect	dēventus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēventus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēvenī	—	—	dēvenīte	—
	future	—	dēvenītō	dēvenītō	—	dēvenītōte	dēveniuntō
passive	present	—	dēvenīre	—	—	dēvenīminī	—
	future	—	dēvenītor	dēvenītor	—	—	dēveniuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēvenīre	dēvēnisse	dēventūrum esse	dēvenīrī	dēventum esse	dēventum īrī
participles		dēveniēns	—	dēventūrus	—	dēventus	dēveniendus, dēveniundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēveniendī	dēveniendō	dēveniendum	dēveniendō	dēventum	dēventū

Related terms

• adveniō
• antēveniō
• circumveniō
• contrāveniō
• conveniō
• ēveniō
• interveniō
• inveniō
• obveniō
• perveniō
• praeveniō
• prōveniō
• reveniō
• subveniō
• superveniō
• trānsveniō
• veniō
• ventitō
• ventō

Descendants

• ⇒ Catalan: esdevenir
• French: devenir
• Italian: divenire, diventare
• Piedmontese: diventé
• Portuguese: devir
• Galician: devir
• Romanian: deveni
• Spanish: devenir

References

• “devenio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “devenio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• devenio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.