Pāriet uz saturu

Jānis Balodis (ģenerālis): Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
m SpeedKing pārvietoja lapu Jānis Balodis uz Jānis Balodis (ģenerālis), neatstājot pāradresāciju
 
(44 starpversijas, ko saglabājuši 19 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Citas nozīmes|ģenerāli|Balodis (nozīmju atdalīšana)|Balodis}}
{{Citas nozīmes|ģenerāli|Jānis Balodis|Jānis Balodis}}
{{Personas infokaste
{{Personas infokaste
| platums =
| platums =
| vārds = Jānis Balodis
| vārds = Jānis Balodis
| vārds_orig =
| vārds_orig =
| attēls = Balodis Janis.jpg
| attēls = Balodis Janis.jpg
| att_izmērs = 130px
| att_izmērs = 130px
| att_nosaukums =
| att_nosaukums =
| dz_dat_alt =
| dz_dat_alt =
| dz_gads = 1881
| dz_gads = 1881
| dz_mēnesis = 2
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 20
| dz_diena = 20
| dz_vieta = [[Trikātas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]], (tagad {{LAT}})
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Trikātas pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt =
| m_dat_alt =
| m_gads = 1965
| m_gads = 1965
| m_mēnesis = 8
| m_mēnesis = 8
| m_diena = 8
| m_diena = 8
| m_vieta = [[Saulkrasti]], [[Latvijas PSR]], <br />(tagad {{LAT}})
| m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Saulkrasti|td=Latvija}}
| dzīves_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| pilsonība =
| tautība = [[latvietis]]
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| dzimums = V
| vecāki = Pēteris un Anna Baloži
| vecāki =
| brāļi = [[Francis Balodis]]
| brāļi =
| māsas =
| māsas = Marija Balode
| dzīvesbiedrs =
| dzīvesbiedrs = Elvīra Balode
| bērni =
| bērni =
| paraksts =
| paraksts =
| piezīmes =
| kategorijas =
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| kategorijas = jā
| citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvedis.gif|55px]]<br />[[ģenerālis]]
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvedis.gif|55px]]<br />[[ģenerālis]]
| dienesta_laiks = 1898. — 1920.
| dienesta_laiks = 1898.—1921.
| valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas impērija]]<br />{{LAT}}
| valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]<br />{{LAT}}
| struktūra = [[armija]]
| struktūra = [[karaspēks|bruņotie spēki]]
| vienība =
| vienība =
| komandēja =
| komandēja =
| kaujas = [[Krievijas—Japānas karš]], [[Pirmais pasaules karš]], [[Latvijas brīvības cīņas]]
| kaujas = [[Krievijas—Japānas karš]], [[Pirmais pasaules karš]], [[Latvijas brīvības cīņas]]
| apbalvojumi =
| izglītība =
| izglītība =
| apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]] (III šķiras) u.c.
| apbalvojumi = [[Attēls:Lacplesis Military Order Ribbon.png|60px]] [[Lāčplēša Kara ordenis]] (III šķiras) u.c.
| cits_darbs = pēc demobilizācijas politiskā darbība
| cits_darbs = pēc demobilizācijas politiskā darbība, [[Latvijas kara ministrs|Kara ministrs]]
}}
}}
| piezīmes =
}}
}}
[[Attēls:Balodis,Beck 1938.jpg|300px|thumb|Jānis Balodis, [[:en:Józef Beck|Józef Beck]], [[Rīga]] 1938]]
[[Attēls:Jānis Balodis ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī.jpg|thumb|280px|Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī.]]
[[Attēls:Balodis,Beck 1938.jpg|280px|thumb|right|Balodis ar Polijas ārlietu ministru [[Jozefs Beks|Jozefu Beku]] Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā]]
'''Jānis Balodis''' ({{dat|1881|02|20|N}}  {{dat|1965|08|08|N}}) bija Latvijas armijas [[ģenerālis]], Latvijas armijas virspavēlnieks (1919-1921), [[Lāčplēša Kara Ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris, no 1931. līdz 1940. gadam bija [[Latvija]]s kara ministrs, 1934. gadā aptuveni divus mēnešus [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]].
'''Jānis Balodis''' ({{dat|1881|02|20|N}}—{{dat|1965|08|08|N}}) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] virspavēlnieks (1919—1921), armijas [[ģenerālis]], visu šķiru [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris, no 1931. līdz 1940. gadam [[Latvijas kara ministrs]], 1934. gadā aptuveni divus mēnešus [[Latvijas tieslietu ministrs]]. Viens no galvenajiem [[Ulmaņa apvērsums|15. maija valsts apvērsuma]] organizētājiem, Valsts un Ministru prezidenta biedrs, oficiāli otrā persona valstī aiz Kārļa Ulmaņa līdz aiziešanai no amatiem 1940. gada 5. aprīlī.


== Biogrāfija ==
== Biogrāfija ==
Dzimis [[1881]]. gadā [[Trikātas pagasts|Trikātas pagastā]] Vēžnieku mājās zemnieka Pētera Baloža (1834—1915) un viņa sievas Annas, dzimušas Kaģes, (1843—1924) ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trikatasvesture.beverina.lv/index.php/ieverojami-novadnieki/b |title=Trikātas pamatskolas novadpētniecības fonds |access-date={{dat|2017|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170614160015/http://trikatasvesture.beverina.lv/index.php/ieverojami-novadnieki/b |archivedate={{dat|2017|06|14||bez}} }}</ref>
[[1898]]. gadā iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], dienēja [[110. Kamas kājnieku pulks|110. Kamas kājnieku pulkā]] Kauņā. No [[1900. gads|1900]]. līdz [[1902]]. gadam mācījās [[Viļņas karaskola|Viļņas karaskolā]]. 25. divīzijas sastāvā no 1904. gada novembra līdz 1905. gada jūlijam piedalījās [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas]] karā, tika ievainots rokā. No 1906. līdz 1914. gadam dienēja 27. divīzijā Viļņā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] piedalījās kā jaunākais [[virsnieks]] un rotas komandieris. [[Krievijas iebrukums Austrumprūsijā|Kaujās Austrumprūsijā]] viegli ievainots, apbalvots ar 2. šķiras Staņislava ordeni, 2. šķiras Annas ordeni, 4. šķiras Vladimira ordeni un Sv. Jura krustu, izvirzīts paaugstinājumam. [[Otrā Mazūrijas ezeru kauja|Otrās Mazūrijas ezeru kaujas]] laikā [[1915]]. gada [[20. februāris|20. februārī]] krita vācu gūstā, līdz 1918. gada novembrim gūstekņu nometnē Silēzijā.


[[1918]]. gada novembrī atgriezās Latvijā.{{sfn2|Treijs|2006|p=58}} Latvijas armijā pieņemts 1918. gada 18. decembrī{{nepieciešama atsauce}} par [[Latvijas Neatkarības bataljons|instruktoru rezerves rotas]] priekšnieku.<ref>Apsardzības Ministrijas Kancelejas pavēle Nr4 (parakstījis kancelejas priekšnieks P.Silenieks).</ref> [[1919]]. gada 28. februārī paaugstināts dienesta pakāpē par kopvedi (pulkvežleitnantu).<ref>Apsardzības ministra pavēle Nr.13.</ref> Pēc [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] nāves 21. martā iecelts par [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķā bataljona]] komandieri,<ref>Apsardzības ministra pavēle Nr.21.</ref> vadījis to kaujās pie [[Venta]]s un [[Saldus]]. 21. martā paaugstināts par pulkvedi.
Dzimis [[1881]]. gadā [[Trikātas pagasts|Trikātas pagastā]] skolotāja un vēsturnieka Voldemāra Baloža ģimenē. Viņa jaunākais brālis bija vēlākais arheologs [[Francis Balodis]].
[[1898]]. gadā iestājās [[Krievijas impērija]]s kara dienestā, [[1902]]. gadā pabeidza [[Viļņas karaskola|Viļņas karaskolu]]. Piedalījies [[Krievu-japāņu karš|Krievu-japāņu]] un [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] kā jaunākais [[virsnieks]] un rotas komandieris. [[1915]]. gada [[20. februāris|20. februārī]] kritis vācu gūstā, kur atradās līdz 1918. gadam.


Karaspēkam augot, Balodi iecēla par [[Atsevišķā latviešu brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]], bet vēlāk par [[Dienvidlatvijas brigāde|Dienvidu grupas]] virspavēlnieku. Pēc latviešu bruņoto vienību reorganizēšanas 1919. gada 15. jūlijā Dienvidu grupu pārdēvēja par [[1. Kurzemes kājnieku divīzija|1. Kurzemes kājnieku divīziju]] un Balodi iecēla par tās komandieri. Balodis vadīja [[divīzija|divīziju]] [[Latgales atbrīvošana|Latgales frontē]]. [[Bermontiāde|Bermonta uzbrukuma]] laikā pēc ģenerāļa [[Dāvids Sīmansons|Sīmansona]] atcelšanas 16. oktobrī Balodi iecēla virspavēlnieka amatā. [[1920]]. gada 23. janvārī viņš tika paaugstināts par ģenerāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2011/01/Janis_Balodis.aspx#lastcomment |title=Pirmais Latvijas nacionālās armijas ģenerālis Jānis Balodis |access-date={{dat|2016|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305012016/http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2011/01/Janis_Balodis.aspx#lastcomment |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref>
[[1918]]. gada novembrī atgriezies Latvijā.{{sfn2|Treijs|2006|p=58}} Latvijas armijā pieņemts 1918. gada 18. decembrī{{nepieciešama atsauce}} par [[Latvijas Neatkarības bataljons|instruktoru rezerves rotas]] priekšnieku.<ref>Apsardzības Ministrijas Kancelejas pavēle Nr4 (parakstījis kancelejas priekšnieks P.Silenieks).</ref> [[1919]]. gada 28. februārī paaugstināts dienesta pakāpē par kopvedi (pulkvežleitnantu).<ref>Apsardzības ministra pavēle Nr.13.</ref> Pēc [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] nāves, 21. martā iecelts par [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķā bataljona]] komandieri<ref>Apsardzības ministra pavēle Nr.21.</ref>, vadījis to kaujās pie [[Venta]]s un [[Saldus]]. 21. martā paaugstināts par pulkvedi.


Kad pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] beigām 1921. gada februārī tika likvidēts virspavēlnieka postenis, jūlijā pēc paša vēlēšanās Balodis dienestu atstāja. 1921. gada aprīlī dzimtīpašumā saņēma Upesmuižu (pārsaukta par Baložiem) ar 100 hektāriem zemes [[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_zive1921n009%7carticle:DIVL34%7cquery:virspavēlniekam%20Balodim%20Balodim%7cissueType:P |title=Likums par zemes piešķiršanu armijas virspavēlniekam Ģeneralim Balodim |access-date={{dat|2016|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_zive1921n009%7carticle:DIVL34%7cquery:virspavēlniekam%20Balodim%20Balodim%7cissueType:P }}</ref> Iestājās [[Latviešu zemnieku savienība|Latviešu Zemnieku savienībā]], [[1925]]. gadā tika ievēlēts [[Saeima|Saeimā]], no [[1931]]. gada 7. decembra bija Kara ministrs. Piedalījās Ulmaņa organizētajā [[1934. gada 15. maija apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsumā]], pēc kura turpināja pildīt kara ministra pienākumus līdz 1940. gada aprīlim, kad viņa vietā tika iecelts [[Krišjānis Berķis]]. No 1936. gada 12. marta Valsts prezidenta vietnieks, no 1938. gada 11. februāra Ministru prezidenta biedrs.
Karaspēkam augot, Balodi iecēla par [[Atsevišķā latviešu brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]], bet vēlāk par Dienvidu grupas virspavēlnieku. Pēc latviešu bruņoto vienību reorganizēšanas 1919. gada jūlijā, Dienvidu grupu pārdēvēja par [[1. Kurzemes kājnieku divīzija|1. Kurzemes kājnieku divīziju]], un Balodi iecēla par tās komandieri. Balodis vadīja [[divīzija|divīziju]] [[Latgales atbrīvošana|Latgales frontē]]. [[Bermontiāde|Bermonta uzbrukuma]] laikā pēc [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Dāvids Sīmansons|Sīmansona]] atcelšanas Balodi iecēla virspavēlnieka amatā. [[1920]]. gada sākumā viņš tika paaugstināts par ģenerāli.


Īsi pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] plānojis kandidēt vēlēšanās no Demokrātiskā bloka saraksta. [[1940]]. gada 31. jūlijā kopā ar sievu Elvīru [[deportācija|deportēts]] uz [[Sizraņa|Sizraņu]] [[Krievija|Krievijā]].{{sfn2|Treijs|2006|p=98}} Pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] uzbrukuma [[Padomju Savienība|PSRS]] [[1941]]. gadā internēts un ieslodzīts [[Samara|Kuibiševas]] cietumā, pēc 1946. gada — [[Ivanova]]s cietumā. Tur viņš bija līdz pat [[1952]]. gadam, kad notiesāts uz 25 gadiem un kā "bīstams noziedznieks" nosūtīts uz [[PSRS Valsts drošības ministrija|PSRS VDM]] īpašo cietumu [[Vladimira|Vladimirā]]. Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves no apcietinājuma atbrīvots, [[1956]]. gada beigās atgriezās Latvijā, dzīvoja Rīgā, vēlāk [[Saulkrasti|Saulkrastos]]. 1965. gada 8. augustā 84 gadu vecumā Jānis Balodis aizgāja aizsaulē. 11. augustā zemes klēpī guldīts [[Rīgas Meža kapi|I Meža kapos]] Rīgā. Jānis Balodis bija latviešu studentu korporācijas ''[[Ventonia]]'' goda filistrs.
Pēc [[Brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] beigām, 1920. gadā, dienestu atstāja. [[1925]]. gadā tika ievēlēts [[Saeima|Saeimā]], kopš [[1931]]. gada bija Kara ministrs. Piedalījās Ulmaņa organizētajā [[1934. gada 15. maija apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsumā]], pēc kura turpināja pildīt Kara ministra pienākumus līdz 1940. gada aprīlim, kad viņa vietā tika iecelts [[Krišjānis Berķis]].


==Apbalvojumi==
Īsi pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]], [[1940]]. gada 31. jūlijā [[deportācija|deportēts]] uz [[Sizraņa|Sizraņu]] [[Krievija|Krievijā]].{{sfn2|Treijs|2006|p=98}} Pēc [[Vācija]]s uzbrukuma [[Padomju Savienība|PSRS]] [[1941]]. gadā internēts. Šajā statusā viņš ir līdz pat [[1952]]. gadam, kad notiesāts uz 25 gadiem un kā "bīstams noziedznieks" nosūtīts uz PSRS VDM īpašo cietumu [[Vladimira|Vladimirā]]. Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves no apcietinājuma atbrīvots, [[1956]]. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis Saulkrastos. 1965. gada 8. augustā, 84 gadu vecumā, Jānis Balodis aizgājis aizsaulē. Zemes klēpī guldīts [[Rīgas Meža kapi|I Meža kapos]] Rīgā. Jānis Balodis bija latviešu studentu korporācijas ''[[Ventonia]]'' goda filistrs.
*Sv. Staņislava ordenis, 2. klase ar zobeniem.
*Sv. Vladimira ordenis, 4. klase ar zobeniem.
*Sv. Annas ordenis, 2. klase ar zobeniem.
*[[Attēls:Lacplesis Military Order Ribbon.png|60px]] [[Lāčplēša Kara ordenis]], 1.,2.,3. šķira.
*[[Triju Zvaigžņu ordenis]], 1. šķira.
*[[Viestura ordenis]], 1. šķira ar šķēpiem.
*[[Attēls:LAT Nopelnu krusts BAR.svg|70px]] [[Aizsargu Nopelnu krusts]].
*Francijas [[Goda Leģiona ordenis|Goda Leģiona ordeņa]] komandieris.
*Lielbritānijas Sv. Maikla un Sv. Džordža ordenis.
*Somijas Baltās rozes ordenis, 1. klase.
*[[Attēls:EST Cross of Liberty I division ribbon.svg|60px]] [[Igaunijas Brīvības krusts]], 1. šķiras 1. klase.
*Igaunijas [[Ērgļa krusta ordenis]], 1. klase.
*Polijas ''[[Virtuti Militari]]'', 5. klase.
*Lietuvas [[Vitauta Lielā ordenis]].
*Itālijas [[Svēto Maurīcija un Lazara ordenis|Sv. Maurīcija un Lazara ordenis]], 1. klase.
<gallery>
Ģenerālis Balodis Neatkarības karš.JPG|Neatkarības cīņu beigās
Ģenerālis Balodis 1925.JPG|Ģenerālis Balodis 1925. gadā
Ģenerālis Balodis 1932.JPG|Ģenerālis Balodis 20to gadu beigās
Ģenerālis Balodis 1935.JPG|Ģenerālis Balodis 1935. gadā
Ģenerālis Balodis 1938.JPG|Ģenerālis Balodis 30to gadu beigās
Balodis kapa vieta.jpg|Kapa vieta
</gallery>


== Literatūra ==
== Literatūra ==
65. rindiņa: 88. rindiņa:
== Atsauces ==
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{kastes sākums}}
{{kastes sākums}}
89. rindiņa: 116. rindiņa:
{{3. Saeima}}
{{3. Saeima}}
{{4. Saeima}}}}
{{4. Saeima}}}}

{{autoritatīvā vadība}}


{{DEFAULTSORT:Balodis, Janis}}
{{DEFAULTSORT:Balodis, Janis}}
[[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]]
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas kara ministri]]
[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
[[Kategorija:2. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:2. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:3. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:3. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas kara ministri]]
[[Kategorija:Latvijas ģenerāļi]]
[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
[[Kategorija:PSRS represiju upuri]]
[[Kategorija:Viļņas karaskola]]
[[Kategorija:Viļņas karaskola]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]

Pašreizējā versija, 2024. gada 23. marts, plkst. 09.18

Šis raksts ir par ģenerāli. Par citām jēdziena Jānis Balodis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jānis Balodis
Jānis Balodis
Personīgā informācija
Dzimis 1881. gada 20. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Trikātas pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1965. gada 8. augustā (84 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Saulkrasti, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Vecāki Pēteris un Anna Baloži
Māsas Marija Balode
Dzīvesbiedre Elvīra Balode
Militārais dienests
Dienesta pakāpe
ģenerālis
Dienesta laiks 1898.—1921.
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas Impērija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra bruņotie spēki
Kaujas darbība Krievijas—Japānas karš, Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordenis (III šķiras) u.c.
Cits darbs pēc demobilizācijas politiskā darbība, Kara ministrs
Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī.
Balodis ar Polijas ārlietu ministru Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā

Jānis Balodis (1881. gada 20. februāris1965. gada 8. augusts) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931. līdz 1940. gadam Latvijas kara ministrs, 1934. gadā aptuveni divus mēnešus Latvijas tieslietu ministrs. Viens no galvenajiem 15. maija valsts apvērsuma organizētājiem, Valsts un Ministru prezidenta biedrs, oficiāli otrā persona valstī aiz Kārļa Ulmaņa līdz aiziešanai no amatiem 1940. gada 5. aprīlī.

Dzimis 1881. gadā Trikātas pagastā Vēžnieku mājās zemnieka Pētera Baloža (1834—1915) un viņa sievas Annas, dzimušas Kaģes, (1843—1924) ģimenē.[1] 1898. gadā iestājās Krievijas Impērijas armijā, dienēja 110. Kamas kājnieku pulkā Kauņā. No 1900. līdz 1902. gadam mācījās Viļņas karaskolā. 25. divīzijas sastāvā no 1904. gada novembra līdz 1905. gada jūlijam piedalījās Krievijas—Japānas karā, tika ievainots rokā. No 1906. līdz 1914. gadam dienēja 27. divīzijā Viļņā. Pirmajā pasaules karā piedalījās kā jaunākais virsnieks un rotas komandieris. Kaujās Austrumprūsijā viegli ievainots, apbalvots ar 2. šķiras Staņislava ordeni, 2. šķiras Annas ordeni, 4. šķiras Vladimira ordeni un Sv. Jura krustu, izvirzīts paaugstinājumam. Otrās Mazūrijas ezeru kaujas laikā 1915. gada 20. februārī krita vācu gūstā, līdz 1918. gada novembrim gūstekņu nometnē Silēzijā.

1918. gada novembrī atgriezās Latvijā.[2] Latvijas armijā pieņemts 1918. gada 18. decembrī[nepieciešama atsauce] par instruktoru rezerves rotas priekšnieku.[3] 1919. gada 28. februārī paaugstināts dienesta pakāpē par kopvedi (pulkvežleitnantu).[4] Pēc Oskara Kalpaka nāves 21. martā iecelts par Latviešu atsevišķā bataljona komandieri,[5] vadījis to kaujās pie Ventas un Saldus. 21. martā paaugstināts par pulkvedi.

Karaspēkam augot, Balodi iecēla par Atsevišķās latviešu brigādes, bet vēlāk — par Dienvidu grupas virspavēlnieku. Pēc latviešu bruņoto vienību reorganizēšanas 1919. gada 15. jūlijā Dienvidu grupu pārdēvēja par 1. Kurzemes kājnieku divīziju un Balodi iecēla par tās komandieri. Balodis vadīja divīziju Latgales frontē. Bermonta uzbrukuma laikā pēc ģenerāļa Sīmansona atcelšanas 16. oktobrī Balodi iecēla virspavēlnieka amatā. 1920. gada 23. janvārī viņš tika paaugstināts par ģenerāli.[6]

Kad pēc Brīvības cīņu beigām 1921. gada februārī tika likvidēts virspavēlnieka postenis, jūlijā pēc paša vēlēšanās Balodis dienestu atstāja. 1921. gada aprīlī dzimtīpašumā saņēma Upesmuižu (pārsaukta par Baložiem) ar 100 hektāriem zemes Līvbērzes pagastā.[7] Iestājās Latviešu Zemnieku savienībā, 1925. gadā tika ievēlēts Saeimā, no 1931. gada 7. decembra bija Kara ministrs. Piedalījās Ulmaņa organizētajā 1934. gada 15. maija apvērsumā, pēc kura turpināja pildīt kara ministra pienākumus līdz 1940. gada aprīlim, kad viņa vietā tika iecelts Krišjānis Berķis. No 1936. gada 12. marta Valsts prezidenta vietnieks, no 1938. gada 11. februāra Ministru prezidenta biedrs.

Īsi pēc Latvijas okupācijas plānojis kandidēt vēlēšanās no Demokrātiskā bloka saraksta. 1940. gada 31. jūlijā kopā ar sievu Elvīru deportēts uz Sizraņu Krievijā.[8] Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941. gadā internēts un ieslodzīts Kuibiševas cietumā, pēc 1946. gada — Ivanovas cietumā. Tur viņš bija līdz pat 1952. gadam, kad notiesāts uz 25 gadiem un kā "bīstams noziedznieks" nosūtīts uz PSRS VDM īpašo cietumu Vladimirā. Pēc Staļina nāves no apcietinājuma atbrīvots, 1956. gada beigās atgriezās Latvijā, dzīvoja Rīgā, vēlāk Saulkrastos. 1965. gada 8. augustā 84 gadu vecumā Jānis Balodis aizgāja aizsaulē. 11. augustā zemes klēpī guldīts I Meža kapos Rīgā. Jānis Balodis bija latviešu studentu korporācijas Ventonia goda filistrs.

  • Rihards Treijs. Latvijas ģenerāļi (1918—1940). Armijas ģenerāļi un štāba priekšnieki. Latvijas Vēstnesis, 2006. 53.–98. lpp. ISBN 9984-731-78-2.
  1. «Trikātas pamatskolas novadpētniecības fonds». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 18. aprīlī.
  2. Treijs 2006, 58. lpp.
  3. Apsardzības Ministrijas Kancelejas pavēle Nr4 (parakstījis kancelejas priekšnieks P.Silenieks).
  4. Apsardzības ministra pavēle Nr.13.
  5. Apsardzības ministra pavēle Nr.21.
  6. «Pirmais Latvijas nacionālās armijas ģenerālis Jānis Balodis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2016. gada 4. janvārī.
  7. «Likums par zemes piešķiršanu armijas virspavēlniekam Ģeneralim Balodim». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 4. janvārī.
  8. Treijs 2006, 98. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Dāvids Sīmansons
Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks
1919. gada 16. oktobris1921. gada 1. aprīlis
Pēctecis:
Mārtiņš Peniķis
(Latvijas armijas komandieris)
Priekštecis:
Eduards Laimiņš
Latvijas Republikas Kara ministrs
1931. gada 6. decembris1940. gada 5. aprīlis
Pēctecis:
Krišjānis Berķis