Jānis Balodis (ģenerālis): Atšķirības starp versijām

Jānis Balodis;
Personīgā informācija
Dzimis	1881. gada 20. februārī ; Trikātas pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1965. gada 8. augustā (84 gadi); Saulkrasti, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Tautība	latvietis
Vecāki	Pēteris un Anna Baloži
Māsas	Marija Balode
Dzīvesbiedre	Elvīra Balode
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	; ģenerālis
Dienesta laiks	1898.—1921.
Valsts	Krievijas Impērija; Latvija
Struktūra	bruņotie spēki
Kaujas darbība	Krievijas—Japānas karš, Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi	Lāčplēša Kara ordenis (III šķiras) u.c.
Cits darbs	pēc demobilizācijas politiskā darbība, Kara ministrs

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2024. gada 23. marts, plkst. 09.18

Jānis Balodis (1881. gada 20. februāris—1965. gada 8. augusts) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931. līdz 1940. gadam Latvijas kara ministrs, 1934. gadā aptuveni divus mēnešus Latvijas tieslietu ministrs. Viens no galvenajiem 15. maija valsts apvērsuma organizētājiem, Valsts un Ministru prezidenta biedrs, oficiāli otrā persona valstī aiz Kārļa Ulmaņa līdz aiziešanai no amatiem 1940. gada 5. aprīlī.

Biogrāfija

Dzimis 1881. gadā Trikātas pagastā Vēžnieku mājās zemnieka Pētera Baloža (1834—1915) un viņa sievas Annas, dzimušas Kaģes, (1843—1924) ģimenē.^[1] 1898. gadā iestājās Krievijas Impērijas armijā, dienēja 110. Kamas kājnieku pulkā Kauņā. No 1900. līdz 1902. gadam mācījās Viļņas karaskolā. 25. divīzijas sastāvā no 1904. gada novembra līdz 1905. gada jūlijam piedalījās Krievijas—Japānas karā, tika ievainots rokā. No 1906. līdz 1914. gadam dienēja 27. divīzijā Viļņā. Pirmajā pasaules karā piedalījās kā jaunākais virsnieks un rotas komandieris. Kaujās Austrumprūsijā viegli ievainots, apbalvots ar 2. šķiras Staņislava ordeni, 2. šķiras Annas ordeni, 4. šķiras Vladimira ordeni un Sv. Jura krustu, izvirzīts paaugstinājumam. Otrās Mazūrijas ezeru kaujas laikā 1915. gada 20. februārī krita vācu gūstā, līdz 1918. gada novembrim gūstekņu nometnē Silēzijā.

1918. gada novembrī atgriezās Latvijā.^[2] Latvijas armijā pieņemts 1918. gada 18. decembrī^{[nepieciešama atsauce]} par instruktoru rezerves rotas priekšnieku.^[3] 1919. gada 28. februārī paaugstināts dienesta pakāpē par kopvedi (pulkvežleitnantu).^[4] Pēc Oskara Kalpaka nāves 21. martā iecelts par Latviešu atsevišķā bataljona komandieri,^[5] vadījis to kaujās pie Ventas un Saldus. 21. martā paaugstināts par pulkvedi.

Karaspēkam augot, Balodi iecēla par Atsevišķās latviešu brigādes, bet vēlāk — par Dienvidu grupas virspavēlnieku. Pēc latviešu bruņoto vienību reorganizēšanas 1919. gada 15. jūlijā Dienvidu grupu pārdēvēja par 1. Kurzemes kājnieku divīziju un Balodi iecēla par tās komandieri. Balodis vadīja divīziju Latgales frontē. Bermonta uzbrukuma laikā pēc ģenerāļa Sīmansona atcelšanas 16. oktobrī Balodi iecēla virspavēlnieka amatā. 1920. gada 23. janvārī viņš tika paaugstināts par ģenerāli.^[6]

Kad pēc Brīvības cīņu beigām 1921. gada februārī tika likvidēts virspavēlnieka postenis, jūlijā pēc paša vēlēšanās Balodis dienestu atstāja. 1921. gada aprīlī dzimtīpašumā saņēma Upesmuižu (pārsaukta par Baložiem) ar 100 hektāriem zemes Līvbērzes pagastā.^[7] Iestājās Latviešu Zemnieku savienībā, 1925. gadā tika ievēlēts Saeimā, no 1931. gada 7. decembra bija Kara ministrs. Piedalījās Ulmaņa organizētajā 1934. gada 15. maija apvērsumā, pēc kura turpināja pildīt kara ministra pienākumus līdz 1940. gada aprīlim, kad viņa vietā tika iecelts Krišjānis Berķis. No 1936. gada 12. marta Valsts prezidenta vietnieks, no 1938. gada 11. februāra Ministru prezidenta biedrs.

Īsi pēc Latvijas okupācijas plānojis kandidēt vēlēšanās no Demokrātiskā bloka saraksta. 1940. gada 31. jūlijā kopā ar sievu Elvīru deportēts uz Sizraņu Krievijā.^[8] Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941. gadā internēts un ieslodzīts Kuibiševas cietumā, pēc 1946. gada — Ivanovas cietumā. Tur viņš bija līdz pat 1952. gadam, kad notiesāts uz 25 gadiem un kā "bīstams noziedznieks" nosūtīts uz PSRS VDM īpašo cietumu Vladimirā. Pēc Staļina nāves no apcietinājuma atbrīvots, 1956. gada beigās atgriezās Latvijā, dzīvoja Rīgā, vēlāk Saulkrastos. 1965. gada 8. augustā 84 gadu vecumā Jānis Balodis aizgāja aizsaulē. 11. augustā zemes klēpī guldīts I Meža kapos Rīgā. Jānis Balodis bija latviešu studentu korporācijas Ventonia goda filistrs.

Apbalvojumi

Sv. Staņislava ordenis, 2. klase ar zobeniem.
Sv. Vladimira ordenis, 4. klase ar zobeniem.
Sv. Annas ordenis, 2. klase ar zobeniem.
Lāčplēša Kara ordenis, 1.,2.,3. šķira.
Triju Zvaigžņu ordenis, 1. šķira.
Viestura ordenis, 1. šķira ar šķēpiem.
Aizsargu Nopelnu krusts.
Francijas Goda Leģiona ordeņa komandieris.
Lielbritānijas Sv. Maikla un Sv. Džordža ordenis.
Somijas Baltās rozes ordenis, 1. klase.
Igaunijas Brīvības krusts, 1. šķiras 1. klase.
Igaunijas Ērgļa krusta ordenis, 1. klase.
Polijas Virtuti Militari, 5. klase.
Lietuvas Vitauta Lielā ordenis.
Itālijas Sv. Maurīcija un Lazara ordenis, 1. klase.

Neatkarības cīņu beigās
Ģenerālis Balodis 1925. gadā
Ģenerālis Balodis 20to gadu beigās
Ģenerālis Balodis 1935. gadā
Ģenerālis Balodis 30to gadu beigās
Kapa vieta

Literatūra

Rihards Treijs. Latvijas ģenerāļi (1918—1940). Armijas ģenerāļi un štāba priekšnieki. Latvijas Vēstnesis, 2006. 53.–98. lpp. ISBN 9984-731-78-2.

Atsauces

↑ «Trikātas pamatskolas novadpētniecības fonds». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 18. aprīlī.
↑ Treijs 2006, 58. lpp.
↑ Apsardzības Ministrijas Kancelejas pavēle Nr4 (parakstījis kancelejas priekšnieks P.Silenieks).
↑ Apsardzības ministra pavēle Nr.13.
↑ Apsardzības ministra pavēle Nr.21.
↑ «Pirmais Latvijas nacionālās armijas ģenerālis Jānis Balodis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2016. gada 4. janvārī.
↑ «Likums par zemes piešķiršanu armijas virspavēlniekam Ģeneralim Balodim». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 4. janvārī.
↑ Treijs 2006, 98. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jānis Balodis.

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Dāvids Sīmansons	Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks 1919. gada 16. oktobris — 1921. gada 1. aprīlis	Pēctecis: Mārtiņš Peniķis (Latvijas armijas komandieris)
Priekštecis: Eduards Laimiņš	Latvijas Republikas Kara ministrs 1931. gada 6. decembris — 1940. gada 5. aprīlis	Pēctecis: Krišjānis Berķis

[1] «Trikātas pamatskolas novadpētniecības fonds». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 18. aprīlī.

[FOOTNOTETreijs200658-2] Treijs 2006, 58. lpp.

[3] Apsardzības Ministrijas Kancelejas pavēle Nr4 (parakstījis kancelejas priekšnieks P.Silenieks).

[4] Apsardzības ministra pavēle Nr.13.

[5] Apsardzības ministra pavēle Nr.21.

[6] «Pirmais Latvijas nacionālās armijas ģenerālis Jānis Balodis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2016. gada 4. janvārī.

[7] «Likums par zemes piešķiršanu armijas virspavēlniekam Ģeneralim Balodim». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 4. janvārī.

[FOOTNOTETreijs200698-8] Treijs 2006, 98. lpp.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
 {{Citas nozīmes|ģenerāli|Jānis Balodis|Jānis Balodis}}
 {{Personas infokaste
-|        platums =
+| platums =
-|          vārds = Jānis Balodis
+| vārds = Jānis Balodis
-|     vārds_orig =
+| vārds_orig =
-|         attēls = Balodis Janis.jpg
+| attēls = Balodis Janis.jpg
-|     att_izmērs = 130px
+| att_izmērs = 130px
-|  att_nosaukums =
+| att_nosaukums =
-|     dz_dat_alt =
+| dz_dat_alt =
-|        dz_gads = 1881
+| dz_gads = 1881
-|     dz_mēnesis = 2
+| dz_mēnesis = 2
-|       dz_diena = 20
+| dz_diena = 20
-|       dz_vieta = [[Trikātas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
+| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Trikātas pagasts|td=Latvija}}
-|      m_dat_alt =
+| m_dat_alt =
-|         m_gads = 1965
+| m_gads = 1965
-|      m_mēnesis = 8
+| m_mēnesis = 8
-|        m_diena = 8
+| m_diena = 8
-|        m_vieta = [[Saulkrasti]], [[Latvijas PSR]] <br />(tagad {{LAT}})
+| m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Saulkrasti|td=Latvija}}
-|   dzīves_vieta =
+| dzīves_vieta =
-|      pilsonība =
+| pilsonība =
-|        tautība = [[latvietis]]
+| tautība = [[latvieši|latvietis]]
-|        dzimums = V
+| dzimums = V
-|         vecāki = Pēteris un Anna Baloži
+| vecāki = Pēteris un Anna Baloži
-|          brāļi =
+| brāļi =
-|          māsas = Marija Balode
+| māsas = Marija Balode
-|   dzīvesbiedrs = Elvīra Balode
+| dzīvesbiedrs = Elvīra Balode
-|          bērni =
+| bērni =
-|       paraksts =
+| paraksts =
-|    kategorijas = jā
+| kategorijas = jā
-|    citas daļas =
+| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
-{{Militārpersonas infodaļa
 | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvedis.gif|55px]]<br />[[ģenerālis]]
-|  dienesta_laiks = 1898. — 1921.
+|  dienesta_laiks = 1898.—1921.
-|          valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas impērija]]<br />{{LAT}}
+|          valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]<br />{{LAT}}
-|       struktūra = [[armija]]
+|       struktūra = [[karaspēks|bruņotie spēki]]
 |         vienība =
 |       komandēja =
 |          kaujas = [[Krievijas—Japānas karš]], [[Pirmais pasaules karš]], [[Latvijas brīvības cīņas]]
 |       izglītība =
-|     apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]] (III šķiras) u.c.
+|     apbalvojumi = [[Attēls:Lacplesis Military Order Ribbon.png|60px]] [[Lāčplēša Kara ordenis]] (III šķiras) u.c.
-|      cits_darbs = pēc demobilizācijas politiskā darbība, Kara ministrs
+|      cits_darbs = pēc demobilizācijas politiskā darbība, [[Latvijas kara ministrs|Kara ministrs]]
 }}
-|       piezīmes =
+| piezīmes =
 }}
-[[Attēls:Jānis Balodis ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī.jpg|thumb|280px|Kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī.]]
+[[Attēls:Jānis Balodis ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī.jpg|thumb|280px|Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī.]]
-[[Attēls:Balodis,Beck 1938.jpg|280px|thumb|Jānis Balodis ar Polijas Ārlietu ministru Jozefu Beku ([[Rīga]], 1938).]]
+[[Attēls:Balodis,Beck 1938.jpg|280px|thumb|right|Balodis ar Polijas ārlietu ministru [[Jozefs Beks|Jozefu Beku]] Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā]]
-'''Jānis Balodis''' ({{dat|1881|02|20|N}} — {{dat|1965|08|08|N}}) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] virspavēlnieks (1919—1921), armijas [[ģenerālis]], visu šķiru [[Lāčplēša Kara Ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris, no 1931. līdz 1940. gadam [[Latvija]]s Kara ministrs, 1934. gadā aptuveni divus mēnešus [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]]. Viens no galvenajiem [[Ulmaņa apvērsums|15. maija valsts apvērsuma]] organizētājiem, Valsts un Ministru Prezidenta biedrs, oficiāli otrā persona valstī aiz Kārļa Ulmaņa līdz aiziešanai no amatiem 1940. gada 5. aprīlī.
+'''Jānis Balodis''' ({{dat|1881|02|20|N}}—{{dat|1965|08|08|N}}) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] virspavēlnieks (1919—1921), armijas [[ģenerālis]], visu šķiru [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris, no 1931. līdz 1940. gadam [[Latvijas kara ministrs]], 1934. gadā aptuveni divus mēnešus [[Latvijas tieslietu ministrs]]. Viens no galvenajiem [[Ulmaņa apvērsums|15. maija valsts apvērsuma]] organizētājiem, Valsts un Ministru prezidenta biedrs, oficiāli otrā persona valstī aiz Kārļa Ulmaņa līdz aiziešanai no amatiem 1940. gada 5. aprīlī.
 == Biogrāfija ==
-Dzimis [[1881]]. gadā [[Trikātas pagasts|Trikātas pagastā]] Vēžnieku mājās zemnieka Pētera Baloža (1834-1915) un viņa sievas Annas, dzimušas Kaģes (1843-1924), ģimenē.<ref>[http://www.trikatasvesture.beverina.lv/index.php/ieverojami-novadnieki/b Trikātas pamatskolas novadpētniecības fonds]</ref>
+Dzimis [[1881]]. gadā [[Trikātas pagasts|Trikātas pagastā]] Vēžnieku mājās zemnieka Pētera Baloža (1834—1915) un viņa sievas Annas, dzimušas Kaģes, (1843—1924) ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trikatasvesture.beverina.lv/index.php/ieverojami-novadnieki/b |title=Trikātas pamatskolas novadpētniecības fonds |access-date={{dat|2017|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170614160015/http://trikatasvesture.beverina.lv/index.php/ieverojami-novadnieki/b |archivedate={{dat|2017|06|14||bez}} }}</ref>
-[[1898]]. gadā iestājās [[Krievijas impērija]]s armijā, dienēja 110. Kamas kājnieku pulkā Kauņā. No 1900. līdz [[1902]]. gadam mācījās [[Viļņas karaskola|Viļņas karaskolā]].  25. divīzijas sastāvā no 1904. gada novembra līdz 1905. gada jūlijam piedalījās [[Krievu-japāņu karš|Krievu-japāņu]] karā, tika ievainots rokā. No 1906. līdz 1914. gadam dienēja 27. divīzijā Viļņā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] piedalījās kā jaunākais [[virsnieks]] un rotas komandieris. Kaujās Austrumprūsijā viegli ievainots, apbalvots ar 2. šķiras Staņislava ordeni, 2. šķiras Annas ordeni, 4. šķiras Vladimira ordeni un Sv. Jura krustu, izvirzīts paaugstinājumam. [[1915]]. gada [[20. februāris|20. februārī]], atrodoties kara hospitālī, krita vācu gūstā, līdz 1918. gada novembrim gūstekņu nometnē Silēzijā.
+[[1898]]. gadā iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], dienēja [[110. Kamas kājnieku pulks|110. Kamas kājnieku pulkā]] Kauņā. No [[1900. gads|1900]]. līdz [[1902]]. gadam mācījās [[Viļņas karaskola|Viļņas karaskolā]].  25. divīzijas sastāvā no 1904. gada novembra līdz 1905. gada jūlijam piedalījās [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas]] karā, tika ievainots rokā. No 1906. līdz 1914. gadam dienēja 27. divīzijā Viļņā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] piedalījās kā jaunākais [[virsnieks]] un rotas komandieris. [[Krievijas iebrukums Austrumprūsijā|Kaujās Austrumprūsijā]] viegli ievainots, apbalvots ar 2. šķiras Staņislava ordeni, 2. šķiras Annas ordeni, 4. šķiras Vladimira ordeni un Sv. Jura krustu, izvirzīts paaugstinājumam. [[Otrā Mazūrijas ezeru kauja|Otrās Mazūrijas ezeru kaujas]] laikā [[1915]]. gada [[20. februāris|20. februārī]] krita vācu gūstā, līdz 1918. gada novembrim gūstekņu nometnē Silēzijā.
-[[1918]]. gada novembrī atgriezās Latvijā.{{sfn2|Treijs|2006|p=58}} Latvijas armijā pieņemts 1918. gada 18. decembrī{{nepieciešama atsauce}} par [[Latvijas Neatkarības bataljons|instruktoru rezerves rotas]] priekšnieku.<ref>Apsardzības Ministrijas Kancelejas pavēle Nr4 (parakstījis kancelejas priekšnieks P.Silenieks).</ref> [[1919]]. gada 28. februārī paaugstināts dienesta pakāpē par kopvedi (pulkvežleitnantu).<ref>Apsardzības ministra pavēle Nr.13.</ref> Pēc [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] nāves, 21. martā iecelts par [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķā bataljona]] komandieri<ref>Apsardzības ministra pavēle Nr.21.</ref>, vadījis to kaujās pie [[Venta]]s un [[Saldus]]. 21. martā paaugstināts par pulkvedi.
+[[1918]]. gada novembrī atgriezās Latvijā.{{sfn2|Treijs|2006|p=58}} Latvijas armijā pieņemts 1918. gada 18. decembrī{{nepieciešama atsauce}} par [[Latvijas Neatkarības bataljons|instruktoru rezerves rotas]] priekšnieku.<ref>Apsardzības Ministrijas Kancelejas pavēle Nr4 (parakstījis kancelejas priekšnieks P.Silenieks).</ref> [[1919]]. gada 28. februārī paaugstināts dienesta pakāpē par kopvedi (pulkvežleitnantu).<ref>Apsardzības ministra pavēle Nr.13.</ref> Pēc [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] nāves 21. martā iecelts par [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķā bataljona]] komandieri,<ref>Apsardzības ministra pavēle Nr.21.</ref> vadījis to kaujās pie [[Venta]]s un [[Saldus]]. 21. martā paaugstināts par pulkvedi.
-Karaspēkam augot, Balodi iecēla par [[Atsevišķā latviešu brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]], bet vēlāk par Dienvidu grupas virspavēlnieku. Pēc latviešu bruņoto vienību reorganizēšanas 1919. gada 15. jūlijā, Dienvidu grupu pārdēvēja par [[1. Kurzemes kājnieku divīzija|1. Kurzemes kājnieku divīziju]], un Balodi iecēla par tās komandieri. Balodis vadīja [[divīzija|divīziju]] [[Latgales atbrīvošana|Latgales frontē]]. [[Bermontiāde|Bermonta uzbrukuma]] laikā pēc [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Dāvids Sīmansons|Sīmansona]] atcelšanas 16. oktobrī Balodi iecēla virspavēlnieka amatā. [[1920]]. gada 23. janvārī viņš tika paaugstināts par ģenerāli.<ref>[http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2011/01/Janis_Balodis.aspx#lastcomment Pirmais Latvijas nacionālās armijas ģenerālis Jānis Balodis]</ref>
+Karaspēkam augot, Balodi iecēla par [[Atsevišķā latviešu brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]], bet vēlāk — par [[Dienvidlatvijas brigāde|Dienvidu grupas]] virspavēlnieku. Pēc latviešu bruņoto vienību reorganizēšanas 1919. gada 15. jūlijā Dienvidu grupu pārdēvēja par [[1. Kurzemes kājnieku divīzija|1. Kurzemes kājnieku divīziju]] un Balodi iecēla par tās komandieri. Balodis vadīja [[divīzija|divīziju]] [[Latgales atbrīvošana|Latgales frontē]]. [[Bermontiāde|Bermonta uzbrukuma]] laikā pēc ģenerāļa [[Dāvids Sīmansons|Sīmansona]] atcelšanas 16. oktobrī Balodi iecēla virspavēlnieka amatā. [[1920]]. gada 23. janvārī viņš tika paaugstināts par ģenerāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2011/01/Janis_Balodis.aspx#lastcomment |title=Pirmais Latvijas nacionālās armijas ģenerālis Jānis Balodis |access-date={{dat|2016|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305012016/http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2011/01/Janis_Balodis.aspx#lastcomment |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref>
-Kad pēc [[Brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] beigām 1921. gada februārī tika likvidēts virspavēlnieka postenis, jūlijā pēc paša vēlēšanās Balodis dienestu atstāja. 1921. gada aprīlī dzimtīpašumā saņēma Upesmuižu (pārsaukta par Baložiem) ar 100 hektāriem zemes Līvbērzes pagastā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_zive1921n009%7carticle:DIVL34%7cquery:virspavēlniekam%20Balodim%20Balodim%7cissueType:P Likums par zemes piešķiršanu armijas virspavēlniekam Ģeneralim Balodim]</ref> Iestājās Latviešu Zemnieku savienībā, [[1925]]. gadā tika ievēlēts [[Saeima|Saeimā]], kopš [[1931]]. gada 7. decembra bija Kara ministrs. Piedalījās Ulmaņa organizētajā [[1934. gada 15. maija apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsumā]], pēc kura turpināja pildīt Kara ministra pienākumus līdz 1940. gada aprīlim, kad viņa vietā tika iecelts [[Krišjānis Berķis]]. No 1936. gada 12. marta Valsts Prezidenta vietnieks, no 1938. gada 11. februāra Ministru Prezidenta biedrs.
+Kad pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] beigām 1921. gada februārī tika likvidēts virspavēlnieka postenis, jūlijā pēc paša vēlēšanās Balodis dienestu atstāja. 1921. gada aprīlī dzimtīpašumā saņēma Upesmuižu (pārsaukta par Baložiem) ar 100 hektāriem zemes [[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_zive1921n009%7carticle:DIVL34%7cquery:virspavēlniekam%20Balodim%20Balodim%7cissueType:P |title=Likums par zemes piešķiršanu armijas virspavēlniekam Ģeneralim Balodim |access-date={{dat|2016|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_zive1921n009%7carticle:DIVL34%7cquery:virspavēlniekam%20Balodim%20Balodim%7cissueType:P }}</ref> Iestājās [[Latviešu zemnieku savienība|Latviešu Zemnieku savienībā]], [[1925]]. gadā tika ievēlēts [[Saeima|Saeimā]], no [[1931]]. gada 7. decembra bija Kara ministrs. Piedalījās Ulmaņa organizētajā [[1934. gada 15. maija apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsumā]], pēc kura turpināja pildīt kara ministra pienākumus līdz 1940. gada aprīlim, kad viņa vietā tika iecelts [[Krišjānis Berķis]]. No 1936. gada 12. marta Valsts prezidenta vietnieks, no 1938. gada 11. februāra Ministru prezidenta biedrs.
-Īsi pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]], plānojis kandidēt vēlēšanās no Demokrātiskā bloka saraksta. [[1940]]. gada 31. jūlijā kopā ar sievu Elvīru [[deportācija|deportēts]] uz [[Sizraņa|Sizraņu]] [[Krievija|Krievijā]].{{sfn2|Treijs|2006|p=98}} Pēc [[Vācija]]s uzbrukuma [[Padomju Savienība|PSRS]] [[1941]]. gadā internēts un ieslodzīts Kuibiševas cietumā, pēc 1946. gada Ivanovas cietumā. Šajā statusā viņš bija līdz pat [[1952]]. gadam, kad notiesāts uz 25 gadiem un kā "bīstams noziedznieks" nosūtīts uz PSRS VDM īpašo cietumu [[Vladimira|Vladimirā]]. Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves no apcietinājuma atbrīvots, [[1956]]. gada beigās  atgriezās Latvijā, dzīvoja Rīgā, vēlāk Saulkrastos. 1965. gada 8. augustā, 84 gadu vecumā, Jānis Balodis aizgāja aizsaulē. 11. augustā zemes klēpī guldīts [[Rīgas Meža kapi|I Meža kapos]] Rīgā. Jānis Balodis bija latviešu studentu korporācijas ''[[Ventonia]]'' goda filistrs.
+Īsi pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] plānojis kandidēt vēlēšanās no Demokrātiskā bloka saraksta. [[1940]]. gada 31. jūlijā kopā ar sievu Elvīru [[deportācija|deportēts]] uz [[Sizraņa|Sizraņu]] [[Krievija|Krievijā]].{{sfn2|Treijs|2006|p=98}} Pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] uzbrukuma [[Padomju Savienība|PSRS]] [[1941]]. gadā internēts un ieslodzīts [[Samara|Kuibiševas]] cietumā, pēc 1946. gada — [[Ivanova]]s cietumā. Tur viņš bija līdz pat [[1952]]. gadam, kad notiesāts uz 25 gadiem un kā "bīstams noziedznieks" nosūtīts uz [[PSRS Valsts drošības ministrija|PSRS VDM]] īpašo cietumu [[Vladimira|Vladimirā]]. Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves no apcietinājuma atbrīvots, [[1956]]. gada beigās atgriezās Latvijā, dzīvoja Rīgā, vēlāk [[Saulkrasti|Saulkrastos]]. 1965. gada 8. augustā 84 gadu vecumā Jānis Balodis aizgāja aizsaulē. 11. augustā zemes klēpī guldīts [[Rīgas Meža kapi|I Meža kapos]] Rīgā. Jānis Balodis bija latviešu studentu korporācijas ''[[Ventonia]]'' goda filistrs.
 ==Apbalvojumi==
@@ 63. rindiņa: / 62. rindiņa: @@
 *Sv. Vladimira ordenis, 4. klase ar zobeniem.
 *Sv. Annas ordenis, 2. klase ar zobeniem.
-*[[Lāčplēša Kara ordenis]], 1.,2.,3. klase.
+*[[Attēls:Lacplesis Military Order Ribbon.png|60px]] [[Lāčplēša Kara ordenis]], 1.,2.,3. šķira.
-*[[Triju Zvaigžņu ordenis]], 1. klase.
+*[[Triju Zvaigžņu ordenis]], 1. šķira.
-*[[Viestura ordenis]], 1. klase ar zobeniem.
+*[[Viestura ordenis]], 1. šķira ar šķēpiem.
-*[[Aizsargu Nopelnu krusts]].
+*[[Attēls:LAT Nopelnu krusts BAR.svg|70px]] [[Aizsargu Nopelnu krusts]].
-*Francijas [[Goda leģiona ordenis|Goda leģiona ordeņa]] komandieris.
+*Francijas [[Goda Leģiona ordenis|Goda Leģiona ordeņa]] komandieris.
 *Lielbritānijas Sv. Maikla un Sv. Džordža ordenis.
 *Somijas Baltās rozes ordenis, 1. klase.
-*[[Igaunijas Brīvības krusts]], 1. šķiras 1. klase.
+*[[Attēls:EST Cross of Liberty I division ribbon.svg|60px]] [[Igaunijas Brīvības krusts]], 1. šķiras 1. klase.
-*Igaunijas Ērgļa krusta ordenis, 1. klase.
+*Igaunijas [[Ērgļa krusta ordenis]], 1. klase.
-*Polijas Virtuti Militari, 5. klase.
+*Polijas ''[[Virtuti Militari]]'', 5. klase.
-*Lietuvas Vitauta Lielā ordenis.
+*Lietuvas [[Vitauta Lielā ordenis]].
-*Itālijas Sv. Maurīcija un Lazara ordenis, 1. klase.
+*Itālijas [[Svēto Maurīcija un Lazara ordenis|Sv. Maurīcija un Lazara ordenis]], 1. klase.
 <gallery>
 Ģenerālis Balodis Neatkarības karš.JPG|Neatkarības cīņu beigās
@@ 81. rindiņa: / 80. rindiņa: @@
 Ģenerālis Balodis 1935.JPG|Ģenerālis Balodis 1935. gadā
 Ģenerālis Balodis 1938.JPG|Ģenerālis Balodis 30to gadu beigās
+Balodis kapa vieta.jpg|Kapa vieta
 </gallery>
@@ 88. rindiņa: / 88. rindiņa: @@
 == Atsauces ==
 {{atsauces}}
+== Ārējās saites ==
+{{sisterlinks-inline}}
+{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
 {{kastes sākums}}
@@ 116. rindiņa: / 120. rindiņa: @@
 {{DEFAULTSORT:Balodis, Janis}}
+[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
-[[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]]
+[[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]]
-[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
+[[Kategorija:Latvijas kara ministri]]
+[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
 [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]]
 [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]]
 [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
-[[Kategorija:Latvijas kara ministri]]
+[[Kategorija:Latvijas ģenerāļi]]
-[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
-[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]
 [[Kategorija:Viļņas karaskola]]
+[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
 [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]]
+[[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]]
+[[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]]
+[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
 [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
-[[Kategorija:Beverīnas novadā dzimušie]]