Apostrofs
| ’ ' | |
|---|---|
|
Apostrofs |
Apostrofs (grieķu: ἀπόστροφος, apóstrophos) ir komatveida zīme virs rindas.[1] Ar apostrofu latviešu valodas rakstos tiek parādīts burtu vai burtkopu izlaidums vai atmetums; pārsvarā tiek lietots saistītās valodas tekstos (lugas, dzeja).[2] Citās valodās apostrofa lietojums ir plašāks.
Mūsdienās ir jāierobežo apostrofa lietošana latviešu valodas rakstos, jo tā izmantošana nav ieteicama no valodas kultūras viedokļa, tāpat tas nenorāda labu dzejas stilu.[2] Vairāki vārdi, kas agrāk lietoti ar apostrofu, mūsdienās tiek lietoti bez tā, jo ir ieguvuši stilistisku nokrāsu un ir uztverami kā poētismi, kur apostrofs nav lietojams.[2]
Lietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apostrofs tiek lietots[2]
- ritma dēļ saistītā valodā dažādu vārdšķiru locījumu galotņu atmetumā[P 1]
- Sun' ar kaulu nomētāju
- dzejā un sarunvalodas attēlojumā darbības vārda personu galotņu atmetumā
- Rībēj' Rīga, Rībēj' Rīga
- apstākļa vārdu galotņu atmetumā
- Tik grūt' ir par to nedomāt.
- lietvārdiem (visbiežāk 2. deklinācijas nominatīvā un 4. un 5. deklinācijas ģenitīvā) patskaņu izlaidumā vārda celmā vai galotnē
- Domāj't, netrāpīšu?
- Es vēl nees'u pabeidzis mājasdarbus.
- atsevišķu līdzskaņu vai veselu zilbju atmetumā
- Hei, knauķi! panāc šu'.
- sarunvalodas attēlojumā dažu partikulu saīsinājumos
- Vai ta' nezini
Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 66. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Aina Blinkena. Latviešu interpunkcija (otrais, pārstrādātais izd.). Rīga : Zvaigzne ABC, 2009. 412.—414. lpp. ISBN 978-9984-40-516-2.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |