Fotogrāfs

Fotogrāfs ir cilvēks, kas ar fotoaparātu uzņem fotogrāfijas, fiksējot dažādus notikumus.^[1]^[2] Fotogrāfa veidotais materiāls kalpo atmiņu iemūžināšanai un saglabāšanai.^[3]

Vēsture

Vārds "fotogrāfs" radies 1839. gadā, kad to pirmo reizi pielietoja sers Džons Heršels (Sir John Herschel). Vārds "fotogrāfs" radies, savienojot "foto" (angļu: photo; grieķu: φῶς - (phos)), ar nozīmi "gaisma" un "grāfija" (angļu: graphie, grieķu: γραφή - (graphê), ar nozīmi "zīmēšana, rakstīšana". Savienojot šos vārdus, veidojas nozīme "zīmēt, rakstīt, izmantojot gaismu".^[4]

Šobrīd (2019. gadā) pagājis jau 173 gads, kopš fotogrāfija radusies un kļuvusi par ļoti nozīmīgu dažādās jomās.^[5] Pirmā fotogrāfija radīta 1826. gadā, to izdarīja Nisefors Njepss (1765-1833) un Luijs Dagērs (1787-1851) Francijā. Njepsam tā bija vienīgā fotogrāfija, ko viņš radīja savas dzīves laikā, taču Dagērs tik ātri nepadevās. Dagērs turpināja darbu pie attēlu radīšanas uz gaismasjutīga materiāla un savu atklājumu nosauca par dagerotipiju. Tomēr Dagērs nebija vienīgais, kas darbojās pie fotogrāfijas atklāšanas. To darīja arī Viljams Henrijs Fokss Tolbots (1800-1877) Anglijā. 1839. gada 7. janvārī Francijas Zinātņu akadēmija saņēma iesniegumu par atklājumu un 19. augustā apstiprināja fotogrāfiju kā izgudrojumu. Fotogrāfijas attīstības procesā piedalījušies arī latvieši. 1818. gada 6. novembrī Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības sēdē tika nolasīts Teodora Grothusa 65 lappušu klasiskais traktāts "Par gaismas un elektrības ķīmisko darbību". Ar šo darbu tika atklāts fotoķīmijas (gaismas ķīmiskās darbības) pamatlikums.^[6]

Fotogrāfu aprīkojums

Fotogrāfs var radīt saturu dažādos žanros, no kuriem populārākie ir daba, portrets, reklāma, sports, kāzas, žurnālistika, mode, māksla.

Fotogrāfam ir plašas iespējas, kādas firmas aparatūru izmantot, lai fotografētu sev tīkamā žanrā un radītu labas kvalitātes fotogrāfijas. Lai fotografētu, nepieciešams fotoaparāts. Foto objektīvs var būt gan nenoņemams (ietilpt jau fotoaparāta pamatkomplektācijā), gan noņemams (tādā gadījumā fotoaparātam iespējams pievienot kādu citu objektīvu, piemēram, platleņķa, garfokusa vai teleobjektīvu, lai fotografētu īpašos apstākļos).

Fotoaparātu veidi:

DSLR kamera (spoguļkamera)
Kompaktkamera
Sporta kamera
360° kamera

Populārākie fotoaparātu ražotāji ir Canon, Nikon, Olympus, Pentax, Fujifilm, GoPro.

Fotoobjektīvu veidi:

Pamatobjektīvs
Platleņķa objektīvs
Garfokusa objektīvs
Teleobjektīvs
Zivs acs (Fish eye) efekta objektīvs

Populārākie foto objektīvu ražotāji ir Canon, Nikon, Sigma, Tamron.

Fotogrāfi izmanto arī dažādas papildierīces: statīvu, tā saucamo "saules blendi", filtrus, atstarotājus, zibspuldzes, filtrus zibspuldzēm, pultis, akumulatorus, atmiņas kartes, somas kamerām un dažādus fotoaparātu un foto objektīvu tīrīšanas līdzekļus.

Skatīt arī

Larsen, J., Sandbye, M. (2013). Digital snaps: New face of photography. London. New York: I.B.Taurin
E-prasmes
Fotogrāfija^{[novecojusi saite]}
Informācija par fotogrāfijas pamatiem

Atsauces

↑ «Elkaim, A. Bouchier, N., Gerbrandt, J. (2016). Poke you in the heart: What can a photo say, what should it say, and how is that affected by the perspective of the photographer and the audience? Imaginations Journal, 7(1), 176-187.».^{[novecojusi saite]}
↑ «Diamond, H., & Gorrara, C. (2012). Reframing War: Histories and Memories of the Second World War in the Photography of Julia Pirotte. Modern & Contemporary France, 20 (4), 453-471.».^{[novecojusi saite]}
↑ «Elkaim, A. Bouchier, N., Gerbrandt, J. (2016). Poke you in the heart: What can a photo say, what should it say, and how is that affected by the perspective of the photographer and the audience? Imaginations Journal, 7(1), 176-187.».^{[novecojusi saite]}
↑ «photography | Origin and meaning of photography by Online Etymology Dictionary». www.etymonline.com (angļu). Skatīts: 2017-12-13.
↑ «Publikācija».^{[novecojusi saite]}
↑ Fotomuzejs. «FOTOGRĀFIJAI - 170». www.fotomuzejs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-04-11. Skatīts: 2017-12-13. Arhivēts 2018-04-11 Wayback Machine vietnē.

[1] «Elkaim, A. Bouchier, N., Gerbrandt, J. (2016). Poke you in the heart: What can a photo say, what should it say, and how is that affected by the perspective of the photographer and the audience? Imaginations Journal, 7(1), 176-187.».^{[novecojusi saite]}

[2] «Diamond, H., & Gorrara, C. (2012). Reframing War: Histories and Memories of the Second World War in the Photography of Julia Pirotte. Modern & Contemporary France, 20 (4), 453-471.».^{[novecojusi saite]}

[3] «Elkaim, A. Bouchier, N., Gerbrandt, J. (2016). Poke you in the heart: What can a photo say, what should it say, and how is that affected by the perspective of the photographer and the audience? Imaginations Journal, 7(1), 176-187.».^{[novecojusi saite]}

[4] «photography | Origin and meaning of photography by Online Etymology Dictionary». www.etymonline.com (angļu). Skatīts: 2017-12-13.

[5] «Publikācija».^{[novecojusi saite]}

[6] Fotomuzejs. «FOTOGRĀFIJAI - 170». www.fotomuzejs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-04-11. Skatīts: 2017-12-13. Arhivēts 2018-04-11 Wayback Machine vietnē.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]