Pāriet uz saturu

Queen

Labot saites
Labs raksts
Vikipēdijas lapa


Queen
Queen koncertā 1984. gadā
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Apvienotā Karaliste
Žanri smagais roks, progresīvais roks, smagais metāls
Darbības gadi 1970—2003
2004—2009 (kā Queen + Paul Rodgers)
Izdevēji Parlophone, Hollywood
Tīmekļa vietne queenonline.com
Bijušie dalībnieki
Braiens Mejs (arī Queen + Paul Rodgers)
Rodžers Teilors (arī Queen + Paul Rodgers)
Fredijs Merkūrijs
Džons Dīkons

Queen ir britu rokgrupa no Londonas. Tā tika izveidota 1970. gadā, bet zaudēja daļu savas popularitātes pēc grupas līdera Fredija Merkūrija nāves no AIDS 1991. gadā. 1995. gadā tika izveidots pēdējais albums, bet vēl pēc diviem gadiem no grupas aizgāja Džons Dīkons.[1] Pēdējā laikā grupa sadarbojas ar citiem māksliniekiem. Tā kā grupa šos viesmāksliniekus neuzskata par pilntiesīgiem Merkūrija aizstājējiem, grupa uzstājas ar nosaukumu Queen + (dziedātāja vārds). Visveiksmīgākā sadarbība viņiem ir bijusi ar Polu Rodžersu, kas ilga piecus gadus un kuras laikā tika izdots viens albums.

Queen uzstāšanās 1985. gada Live Aid festivālā atzīta par visu laiku labāko uzstāšanos rokmūzikas vēsturē.[2]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izveidošanās un pirmie gadi (1968-1973)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Grupas logo

1969. gadā ģitārists Braiens Mejs un basģitārists Tims Stafels nolēma dibināt grupu. Mejs uzlika sludinājumu uz koledžas ziņojumu dēļa par to, ka grupa meklē bundzinieku. Rodžers Teilors, jauns students, pieteicās un ieguva darbu. Viņi nosauca grupu par Smile.

Tajā pašā gadā Smile noslēdza līgumu ar ierakstu studiju Mercury Records un veica pirmo ierakstu sesiju. Drīz vien Stafels grupā iesaistīja Farohu Bulsaru (vēlāk zināmu kā Fredijs Merkūrijs), ar kuru mācījās vienā koledžā. Pats Tims Stafels 1970. gadā grupu atstāja, lai pievienotos Humpy Bong.[3] Atlikušie Smile dalībnieki, pateicoties Merkūrija iniciatīvai, nomainīja nosaukumu uz Queen. Labu laiku tika izmēģināti daudzi basģitāristi, tomēr viņi neiederējās grupā. Līdz 1971. gada februārī Queen pievienojās Džons Dīkons[4] un varēja sākties darbs pie jaunā albuma.

1973. gadā Queen izlaida pirmo albumu, kurā daudz bija ietekmējušies no progresīvā roka un smagā metāla. Lai arī kritiķi izteicās labi, albums tika pārdots slikti. Gregs Prato no AllMusic to nosaucis par ”Vienu no visu laiku visnenovērtētākajām smagā roka debijām.”[5]

Nākamajā gadā iznāca otrais albums Queen II, kas bija pats smagākais grupas ieraksts.[6] Dziesma Seven Seas of Rhye bija pirmais grupas lielais hits. Tomēr ar ierakstu pārdošanu ārpus Apvienotās Karalistes nesekmējās.

Augšupeja (1974-1979)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trešais albums Sheer Heart Attack sasniedza 2. vietu Lielbritānijas albumu topā,[7] labi tika pārdots Eiropā, kā arī ASV. Tas beidzot deva arī redzamus ienākumus. Šajā ierakstā grupa diezgan daudz eksperimentēja ar mūzikas stiliem (smagais metāls, balādes, regtaims) un tieši ar šo albumu sākās Queen pāreja uz vairāk melodisku mūziku. Labus panākumus sasniedza singls Killer Queen, kas bija otrajā vietā Lielbritānijā un pirmajā ASV.

1975. gadā tika izlaists A Night at the Opera. Tas tolaik bija visdārgāk producētais albums pasaulē.[8] Pirmais singls Bohemian Rhapsody Lielbritānijas topa pirmajā vietā noturējās deviņas nedēļas un ir trešais visu laiku pārdotākais singls. Šī kompozīcija vairākās aptaujās ir atzīta par visu laiku labāko dziesmu.[9]

Pēc gada klajā nāca A Day at the Races. Galvenais albuma hits bija Somebody to Love, kurā Merkūrija, Meja un Teilora balsis tika ierakstītas vairākas reizes, radot gospeļu kori. Albumā bija arī viena no Queen smagākajām dziesmām — Tie Your Mother Down.

Fredijs Merkūrijs 1979. gada Hanoveras koncerta laikā.

Togad Queen nospēlēja vienu no slavenākajiem koncertiem Londonā, Haidparkā. Koncertu, kurā ieeja bija par brīvu, noskatījās apmēram 150 000 cilvēku.[10]

Nākamā gada ierakstā News of the World bija divas no Queen slavenākajām dziesmām — We Will Rock You un We Are the Champions, kuras abas ir kļuvušas sporta himnām. Togad savu pirmo solo projektu izlaida Rodžers Teilors — tas bija singls I Wanna Testify.

1978. gada albumā Jazz bija viena no grupas pazīstamākajām dziesmām Don't Stop Me Now, kā arī Mustapha, kurā arābu mūzika tika savienota ar smagā roka ģitāru ritmiem. Jāpiebilst, ka albuma nosaukums ir maldinošs — džeza šajā albumā nebija.[11] Kā izteicās žurnāls Rolling Stones — Queen vienkārši nezin, kā spēlēt džezu.[11]

Nākamgad Queen izdeva savu pirmo dzīvā ieraksta albumu Live Killers, kurš sasniedza platīna statusu ASV. Tāpat tika izlaists singls Crazy Little Thing Called Love, kuras radīšanā Merkūrijs bija iedvesmojies no Elvisa Preslija.

Jauna skaņa un sintezatori (1980-1989)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1980. gadam Queen savā mūzikā neizmantoja sintezatorus, jo uzskatīja, ka šiem mūzikas instrumentiem nav vietas rokmūzikā. Tomēr togad iznākušais The Game kļuva par pirmo, kurā tomēr Queen sintezatorus izmantoja.[12] Šajā ierakstā jau bija manāmas nelielas funk mūzikas iezīmes.

Togad Queen izlaida divus albumus — otrs bija Flash Gordon, kā skaņu celiņš filmai ar tādu pašu nosaukumu.

Nākamajā gadā kopsadarbībā ar Deividu Boviju tapa dziesma Under Pressure. Panākumi bija lieliski, dziesma sasniedza 1. vietu Lielbritānijas topā. Tāpat togad grupa izdeva savu pirmo Greatest Hits albumu.

Koncertā 1982. gadā

1982. gada Hot Space jau diezgan daudz varēja saklausīt funk un disko mūziku, tā kā šo ierakstu nevarēja saukt par tipisku rokmūzikas albumu. Pēc Hot Space iznākšanas Queen paziņoja, ka nākamgad nedosies koncertturnejā, kā to bija darījuši iepriekšējos desmit gados. Tā vietā viņi sarakstīja jaunu albumu, kā arī daži grupas dalībnieki iesaistījās dažos blakus projektos.

Jaunais albums The Works bija Queen atgriešanās pie rokmūzikas. Lielākie hīti bija I Want to Break Free un Radio Ga Ga. Tomēr, par spīti tiem, albuma pārdošana ASV nesekmējās.

1985. gada 13. jūlijā Queen piedalījās Live Aid festivālā, izpildot savus lielākos hitus. 2005. gadā šī uzstāšanās tika atzīta par visu laiku labāko.[2] Pirms uzstāšanās nebija atļauta tehnikas pārbaude, bet bez tās uzstāties bija liels risks. Noteikumu dēļ arī nebija iespējams nospēlēt visu Bohemian Rhapsody dziesmu, jo nebija atļauts ierakstā atskaņot operas daļu. Tādēļ grupa pat apsvēra iespēju nepiedalīties, tomēr beigās uzstājas.[13]

1986. gadā iznāca A Kind of Magic. Vairākas dziesmas tika sarakstītas filmai Kalnietis. Labus panākumus guva gan albuma tituldziesma, gan tādas kompozīcijas kā One Vision, Who Wants To Live Forever un Princes of the Universe.

Togad Queen devās savā lielākajā un arī pēdējā koncerttūrē. Magic Tour lielākais notikums bija koncerti Vemblija stadionā — vēlāk šis koncerts tika izdots gan audio, gan video formātā. Kopumā šajā tūrē Queen redzēja vairāk nekā miljons cilvēku, Anglijā vien 400 000.[14] Vēlāk izrādījās, ka tā bija pēdējā iespēja redzēt grupas koncertu ar Merkūriju.

1988. gadā presē parādījās informācija, ka Fredijam Merkūrijam ir AIDS. Pats mūziķis to pilnībā noliedza, sakot ka jūtas lieliski. Līdz tam to pierādīja tas, ka Queen nepārstāja darbu, pēc gada izlaižot albumu The Miracle. Albumā bija viena no grupas populārākajām dziesmām I Want It All. Gan tā gan citi singli sasniedza labus panākumus Eiropā.

Šajā albumā citādāka bija dziesmu rakstīšanas filozofija — ja agrāk kā autors tika nosaukts kāds no grupas dalībniekiem, tad kā The Miracle dziesmu autori tika minēta visa grupa kopumā.[15]

Pēdējie albumi un Merkūrija nāve (1990-1997)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau 1988. gadā Merkūrijs pārtrauca lielās izklaides, aizbildinoties ar to, ka viņš vairs nav nekāds jauneklis un viņam jāstrādā pie mūzikas.[16] 1990. gadā grupa ierakstīja albumu Innuendo, tomēr tas tika izdots tikai nākamajā gadā Merkūrija veselības dēļ.

Par spīti sliktajai veselībai, Merkūrijs turpināja darboties un 1991. gada oktobrī Queen izdeva savu otro labāko dziesmu izlasi. Tomēr tā paša gada 23. novembrī Merkūrijs oficiāli paziņoja, ka viņam ir AIDS. Viņš nomira nākamajā dienā 45 gadu vecumā. Bēres bija privātas, saskaņā ar ģimenes ticību.

Pēc Merkūrija pirmsnāves lūguma, no jauna tika izdota Bohemian Rhapsody. Arī šoreiz tā sasniedza 1. vietu Lielbritānijas topā. Visi ienākumi tika nodoti cīņai pret AIDS.

1992. gadā notika Merkūrijam veltītais labdarības koncerts. Tajā piedalījās Eltons Džons, Deivids Bovijs, Metallica, Džordžs Maikls un citi slaveni mūziķi. Visi ienākumi tika ziedoti cīņai pret AIDS, turklāt šis koncerts ir iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā „Lielākais rokzvaigžņu kopkoncerts.”

Savu pēdējo albumu Queen izdeva 1995. gadā, nosaucot par Made In Heaven. Viņi izmantoja Merkūrija pēdējos ierakstus 1991. gadā, kā arī dziesmas no iepriekšējiem albumiem. Vēl pēc diviem gadiem Queen izdeva singlu No-One but You (Only the Good Die Young). Tā ir vienīgā dziesma, ko Mejs, Teilors un Dīkons ierakstīja kopā bez Merkūrija. Vēl tika izdota arī izlase ar grupas smagākajām dziesmām „Queen Rocks”. Togad grupu pameta Džons Dīkons, aizejot no lielās mūzikas.

Queen + … projekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grupas pamatsastāvs visticamāk nemainīsies nekad, jo Mejs un Teilors nedomā, ka kāds kādreiz varētu aizstāt Merkūriju. Tādēļ grupa kopprojektos ar kādu vokālistu uzstājas ar nosaukums Queen + dziedātāja vārds. Gadu gaitā viņi ir sadarbojušies ar tādiem pazīstamiem mūziķiem kā Wyclef Jean (izveidojot Another One Bites the Dust repa versiju), kā arī dažādos koncertos ar Džordžu Maiklu (dziesmā Somebody to Love) un Eltonu Džonu (The Show Must Go On).

2002. gadā tika izveidots mūzikls no grupas labākajām dziesmām ar nosaukumu "We Will Rock You". Tas joprojām tiek izrādīts.

Queen + Pols Rodžerss

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Queen + Paul Rodgers (2005)

Visveiksmīgākā kopsadarbība grupai izdevusies ar bijušo Free un Bad Company vokālistu Polu Rodžersu. Tā turpinās jau no 2004. gada un 2008. gada 15. septembrī šai savienībai iznāca albums ar nosaukumu The Cosmos Rocks, kura dziesmas sarakstījuši gan Rodžerss, gan Mejs un Teilors. Grupa izjuka 2009. gadā.

Stils

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visbiežāk Queen tiek saukta vienkārši par rokgrupu, tomēr gadu gaitā viņi savā mūzikā ir izmantojuši daudzus skanējumus kā poproks,[17] glemroks,[18] smagais roks,[18] progresīvais roks,[18] smagais metāls[18] un pat disko un operas mūziku.

Diskogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Albumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koncertieraksti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Labāko dziesmu izlases

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Queen News March 2006:». Brian May. brianmay.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. augustā. Skatīts: 2008. gada 28. augustā.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Queen win greatest live gig poll». BBC. 2005-10-09.
  3. ↑ «Queen Biography 1970:». Queen Zone. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 6. maijā.
  4. ↑ «Queen Biography 1971:». Queen Zone. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 28. augustā.
  5. ↑ «Queen:». Gregs Prato. Allmusic.
  6. ↑ «Queen II:». Gregs Prato. Allmusic.
  7. ↑ «Queen Biography:». Garijs Šarps Jangs. Rockdetector. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. decembrī. Skatīts: 2008. gada 30. augustā.
  8. ↑ «A Night at the Opera:». Acoustic Sounds.
  9. ↑ «Queen rock on in poll:». BBC.
  10. ↑ «Queen Biography 1976:». Queen Zone. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 11. martā. Skatīts: 2007. gada 15. februārī.
  11. ↑ 11,0 11,1 «Jazz:». Rolling Stone (284).[novecojusi saite]
  12. ↑ «Inductees - The Vocal Group Hall of Fame Foundation:». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 30. novembrī. Skatīts: 2010. gada 2. jūnijā.
  13. ↑ «Videos Online: Queen - Live Aid». Oberon1966. youtube.com.[novecojusi saite]
  14. ↑ «Freddie Mercury Biography». Hot Shot Digital.
  15. ↑ Georg Purvis. Queen Complete Works. Richmond: Reynolds & Hearn, 2007. 67. lpp.
  16. ↑ VH1 Legends: Queen-Viacom International, VH1, 1997.
  17. ↑ «Hot Space:». Gregs Prato. Allmusic.
  18. ↑ 18,0 18,1 18,2 18,3 «Queen:». Stīvens Tomass Elerveins. Allmusic.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Studijas albumi
Koncertieraksti
Izlases
Saistītie raksti
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Queen&oldid=3994347"