Pāriet uz saturu

Vikipēdija:Nosaukumu veidošana

Vikipēdijas lapa


Nosaukumu veidošana ir ieteikumi, kā veidot rakstu nosaukumus latviešu valodas Vikipēdijā. Tā ir tikai vienošanās, tie nav likumi, kas nemainīgi "iecirsti akmenī". Vikipēdijai paplašinoties un mainoties, daži ieteikumi arī var mainīties vai zaudēt aktualitāti. Ja tomēr ir šaubas, labāk ir sekot ieteikumiem. Ja ir pamatoti ierosinājumi mainīt vienošanos, vispirms ir jāapspriežas ar citiem dalībniekiem diskusiju lapā.

Vispārējā gadījumā rakstam jādod tāds nosaukums, kādā tas pazīstams vairumam latviešu valodā runājošo. Nosaukumā jābūt minimālai neviennozīmībai, vienlaikus izveidojot pāradresāciju no citiem, alternatīviem nosaukumiem.

Vajadzētu sekot sekojošam principam:

Nosaukumiem Vikipēdijā jābūt vairāk optimizētiem lasītājiem, nevis rakstītājiem, un orientēties vajadzētu uz plašāku lasītāju loku, nevis tikai speciālistiem.

Ievērojot saišu veidošanas un nosaukumu veidošanas principus, vajadzētu viegli nokļūt uz vajadzīgā raksta. Pāradresācija jāveido tiem rakstiem, kuriem varētu būt vairāki viennozīmīgi nosaukumi (piemēram, dažādi rakstāmi bijušie nosaukumi, nosaukumi oriģinālvalodā u.c.). Ja vienam nosaukumam ir vairākās nozīmes, tad jāizmanto nozīmju atdalīšanas lapa.

Ja raksts ir bijis nosaukts nepiemērotā vārdā, tas ir jāpārsauc, pārvietojot to.

Lielie burti

[labot pirmkodu]

Tehnisko ierobežojumu dēļ Vikipēdijā raksta nosaukums sākas ar lielo burtu. Nākamo vārdu rakstībai jāievēro gramatikas ieteikumi.

Skatīt: Lielo burtu lietošana latviešu valodā.

Vienskaitlis un daudzskaitlis

[labot pirmkodu]

Nosaukumiem jābūt vienskaitlī, izņemot vārdus, kuri latviešu valodā vienmēr ir daudzskaitlī (piem., šķēres, vēlēšanas).

Daudzskaitlī raksta etniskās piederības apzīmējumus, piem., latvieši, tjurki; bioloģiskās taksonomijas vienību, it sevišķi ģinšu, nosaukumus, kam klāt nav pievienots vienības apzīmējums, piemēram, kaķi (bet kaķu dzimta); citus nosaukumus, kas apzīmē radniecīgu objektu kopumu un kas pašā rakstā tiek lietoti daudzskaitlī, piemēram, karbonāti, leptoni, ieži.

Vietvārdi

[labot pirmkodu]

Vietvārdi tiek atveidoti fonētiski no oriģinālvalodas, kādā tos lieto šobrīd, ja vien latviešu valodā nav jau vēsturiski izveidojošies nosaukumi (piem., Viļņa, Pleskava, Krievija). Piemēram, Ukrainas pilsētām Krievijas impērijas un padomju laikā tika izmantoti krieviskie nosaukumi, bet tagad būtu jālieto ukrainiskie: Nikolajevas vietā Mikolajiva, Čerņigovas vietā Čerņihiva, bet galvaspilsētu sauksim par Kijevu (krieviskais nosaukums) nevis par Kijivu.

Skaitļi un datumi

[labot pirmkodu]

Skaitļu pierakstam jāizmanto arābu cipari. Kārtas skaitļus raksta, aiz skaitļa pieliekot punktu (bez atstarpes).

Datumus, gadus un gadsimtus raksta ar arābu cipariem. Gadu dekāžu nosaukumu veido formātā: [dekādes pirmais gads]. gadi (piem., 1990. gadi).

Sporta komandas

[labot pirmkodu]

Sporta komandu nosaukumus veido no pilsētas vārda un pašas komandas nosaukuma formātā: [pilsēta] "[komanda]". Piemēram, oriģinālnosaukums Steaua Bucureşti būtu jāraksta kā Bukarestes "Steaua".

Mūzikas žanri

[labot pirmkodu]

Jālatvisko visi mūzikas žanru nosaukumi, izņemot tos, kuriem pagaidām vēl nav īsta latviskojuma. Piemēram, rock'n'roll jaraksta kā rokenrols, Hard Rocksmagais roks, bet hair metal, drone var atstāt oriģinālvalodā.
Sīkāku informāciju var atrast šeit: Vikipēdija:Mūzikas žanru tulkojumi.